Gan sociālo tīklu, gan viedierīču intensīvais lietojums rada pamatotu jautājumu, vai to ietekmē necieš arī cilvēku atmiņa? Aizvien biežāk izmantojot, piemēram, navigācijas aplikāciju, lai nokļūtu laukos, aizmirstam, kā tur nokļūt bez telefona. Telefonā veidojam sarakstus, uzturam savu kalendāru un paļaujamies, ka vajadzīgo informāciju itin droši varēs sameklēt jau notikušās sarakstēs ar draugiem un kolēģiem. Savukārt ieraksti sociālajos tīklos pilda arī piezīmju grāmatiņas funkcijas. Ko nozīmē šāda paļaušanās uz viedierīcēm un vai spēsim lietas atcerēties arī bez to palīdzības, raidījumā Zināmais nezināmajā vaicājam Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesoram un Uztveres un kognitīvo sistēmu  laboratorijas vadītājam Jurģim Šķilteram un neirologam, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Atmiņas kabineta ārstam Andrejam Kostikam.

"Tas, ka viedierīču ietekmē cilvēka atmiņa pasliktinās, noteikti ir emocionāls paziņojums, jo

drīzāk ir tā, ka visas digitālās ierīces un digitālie sociālie tīkli pārmaina un transformē to, kā mēs atceramies. Jautājums, vai padara sliktāku atmiņu, ir ļoti pretrunīgi atbildams," vērtē Jurģis Šķilters.

"Mūsdienu pētniecības rezultāti nesniedz viennozīmīgu atbildi, vai ir kaut kāda negatīva funkcija uz atmiņu. Skaidrs ir tas, ka tās visas digitālās ierīces, kuru veidotajā pasaulē mēs dzīvojam, izmaina to, kā mēs ielāgojam, kā mēs atmiņas sakārtojam, kā mēs viņas atsaucam," turpina Šķilters.

Andrejs Kostiks piekrīt, ka šajā jomā ir daudz pētījumu un dažādi viedokļi, taču jautājums ir arī par to, kādiem mērķiem cilvēki viedierīces mēdz izmantot, līdz ar to tās var būt gan kā palīgs atmiņas uzlabošanai, gan arī šķērslis.

Atmiņā labāk paliek seni notikumi nekā tik tikko piedzīvotais

Agrīnās bērnības atmiņas bieži ir visai nepilnīgas, tie ir tikai atsevišķi uzplaiksnījumi mūsu atmiņā, un tas, cik agrīnus savus bērnības posmus mēs atceramies, neietekmē atmiņas darbību vēlāk.

Galvas smadzenēs ir vairāki centri, kuri atbild par atmiņu. Šajos centros tiek saglabāta dažāda veida informācija. Atmiņa tie veidota ik reizi, kad saņemam kādu informāciju. Bet kāpēc jaunībā šo informāciju varam saglabāt daudz labāk nekā mūža otrajā pusē? Par to, kā veidojas un gadiem ejot izmainās cilvēka atmiņa, stāsta psiholoģijas un kognitīvi biheiviorālās terapijas centra "Intellego" klīniskā psiholoģe Jeļena Harlamova.

Vestminsteras universitātes autobiogrāfiskās atmiņas eksperti ir izpētījuši, ka mūsu agrīnās bērnības atmiņas nav ilglaicīgas un tāpēc, kad esam pieaugušie, lielākajai daļai no mums ir maz atmiņu par savu bērnību. Pēc pētnieku domām, teju katrs ceturtais no mums savu atmiņu par agrīno bērnību, tā teikt, piefantazē, jo  mūsu smadzenēs vismaz līdz divu gadu vecumam nav attīstīta spēja glabāt autobiogrāfiskas atmiņas. Tāpēc nereti mūsu agrīnas bērnības mirkļi ir daļēji izdomāti.