Dabas parki, rezervāti, liegumi - kas tikai nav izveidots, lai varētu nodrošināt sugu un to dzīvotņu daudzveidību un galu galā pašu cilvēku dzīves kvalitāti. Nu jau pirms trim gadiem, aizsākot dabas skaitīšanu, nereti varēja medijos un arī sociālajos tīklos var manīt satraukumu par to, kas tik viss nedraud, ja nu tavā privātīpašumā dabas skaitītāji atrod kādu dabas vērtību. Un daži šo satraukumu iemanījās arī izmantot ļaunprātīgi, mudinot, piemēram, mežu īpašniekus ātrāk no sava īpašuma vai  tajā esošajiem kokiem atbrīvoties. Taču ko patiesībā nozīmē dažādās dabas aizsardzības teritoriju formas? Kā rezervāts atšķiras no dabas lieguma un vai mikroliegumā tiešām vairs nav iespējama saimnieciskā darbība? Šos jautājumus raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode un Latvijas Dabas fonda padomes loceklis un ornitologs Jānis Ķuze.

"Visstingrākie ierobežojumi ir dabas rezervātos," skaidro Gita Strode. "Rezervāti vai rezervātu zonas nacionālajos parkos vai dažos liegumos ir 99% valsts īpašums. Nākamā stingrākā kategorija ir dabas liegumi, kas arī lielākoties ir valsts īpašumā."

Ar vājāku aizsardzības režīmu ir dabas parks vai dabas parku zonas, kas ir daudz privātpersonu vai pašvaldību īpašumu. Ierobežojumi ir vājāki, pieļaujot saimniecisko darbību, bet ne vienmēr tie ir ideāli piemērojami sugu un biotopu saglabāšanai.

Pūču sugu daudzveidība Latvijā un to aizsardzība

No mazā apodziņa līdz varenai urālpūcei un ūpim – tik plaša ir izmēru amplitūda Latvijas pūču sugu vidū. Pūces ir ne vien plēsīgi un krāšņi putni, bet tās veic arī indikatora funkciju un uzrāda iespējamās problēmas ar citām dzīvnieku sugām. Tāpēc, izzinot pūču dzīves apstākļus un rūpējoties par šo putnu aizsardzību, varam palīdzēt arī citām sugām. Par Latvijā sastopamām pūču sugām, to iecienītām dzīves vidēm un apdraudējumu stāsta bioloģijas zinātņu maģistrs, Latvijas Universitātes pētnieks Andris Avotiņš.

Lai gan pierasts, ka pūces uzskatām par nakts dzīvniekiem, daļa no sugām ir aktīvas dienas laikā. Tāpat var atšķirties ēdienkartes sastāvs un dzīves vide. Konkrētāk par sešām Latvijā regulāri ligzdojošām pūču sugām turpina Andris Avotiņš, un kā pirmo iepazīstam meža pūci – sugu ar vislielāko populāciju Latvijā.

Diemžēl daudzas pūces iet bojā uz ceļiem sadursmēs ar automašīnām un vilcieniem. Tāpat pūces mēdz saindēties. Labākā palīdzība, ko cilvēki var pūcēm nodrošināt, ir netraucēt tām, ierobežot suņu un kaķu piekļuvi, it īpaši mazuļiem, kuri, mācoties lidot, nereti nokrīt, lai pieceltos un mēģinātu vēlreiz. Bet, ja, piemēram, mežā manāt atrijas jebšu sapresētus vilnas kamoliņus ar putna kuņģī nesagremotām organiskām daļām, tad ziniet, ka kaut kur tuvumā patiešām varētu mitināties pūces.