Raidījumā Zināmais nezināmajā ļaujamies domās eksperimentiem un mēģinām iztēloties, kā tad mainītos mūsu planēta, ja nebūtu Mēness? Vai mēs maz pamanītu atšķirību, varbūt tomēr pārmaiņas būtu tik būtiskas, ka mēs vairs neatpazītu vidi, kurā dzīvojam? Par Mēness dažādo ietekmi stāsta Suntažu observatorijas saimniece un žurnāla "Stars Space" redaktore Anna Gintere un Latvijas hidroekoloģijas institūta pētnieks Māris Skudra.

"Ja mēnesi tikai izslēgtu, nekas traks nebūtu," atzīst Anna Gintere. "Jo regulāri piedzīvojam tā saukto jauno fāzi, kad mēnesi neredzam. Tad naktis ir tumšākas. Mēs sliktāk redzam, bet labāk ir redzamas zvaigznes."

"Ja pazustu kā objekts, tad būtu daudz izmaiņu, jo īpaši, ja pēkšņi izņemtu no Zemes debesīm tagad, kad mums ir planēta ar dzīvību, ar savu ekosistēmu, biosfēru. Tad izmaiņas būtu tik katastrofālas, ka, iespējams, mēs vairs nevarētu spēt pastāvēt uz šīs planētas," vērtē Gintere.

Gintere skaidro, ka mainītos Zemes rotācijas ass stabilitāte, mainītos tas, cik ātri griežas Zeme, kā griežas mūsu atmosfēra kopā ar zemi. Arī paisums un bēgums.

"Dzīvība daudzos aspektos uz Zemes tiktu ievērojami traucēta," atzīst Gintere.

"Ja Mēnesi izņemam ārā, tā gravitācijas spēks vairs nedarbojas uz zemeslodi kopumā. Sekas varētu tikai saukt un saukt. Tās būtu diez  drastiskas," piekrīt Māris Skudra.

Mēness kā atskaites punkts laika plānošanai

Satiksimies nākamajā pilnmēnesī - šādi varētu skanēt cilvēku savstarpējā noruna, ka viņi vadītos pēc Mēness kalendāra.

Iespējams, senatnē kāds tā arī darīja. Tā kā Mēness kalendāra rašanos attiecinām uz tālu pagātni, tad par tikšanās reizēm un citām darbībām saskaņā ar šādu kalendāru ir daudz nezināmā. Tajā pašā laikā Mēness kalendāra mantojums  ir saglabājies mūsdienās un daži to mēģina izmantot joprojām.

Par Mēness kalendāra nozīmi un tā praktisko pielietojumu senāk un mūsdienās stāsta Latvijas Universitātes Muzeja eksperts un Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks. 

Vilks norāda, ka mūsu senči Mēness kalendāram uzmanību pievērsa jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu, bet mūsdienās Mēness kalendāru lieto gan islāma valstīs, gan ķīnieši, japāņi un korejieši.

Pētnieks piekrīt, ka, par tik tālu pagātni runājot, pārliecinoši kaut ko apgalvot nevaram. Bet tajā pašā laikā ir zināms, ka mūsu senči Mēnesi atzina par labu esam, ja reiz saredzēja iespējas to izmantot laika plānošanai. Kāpēc tad Mēness senāk kalpoja kā atskaites punkts un ar kādiem izaicinājumiem bija jāsaskaras šādā laika skaitīšanas sistēmā?