Lai arī daudzviet Eiropā aizvien ir ārkātas stāvoklis, mediji un citi informācijas kanāli ir pieejami. Mēs dzirdam un uzklausām daudz dažādus stāstus un daļa no tiem ietekmē arī politisko lēmumu pieņemšanas procesu.  Valstī noteiktais ārkārtas stāvoklis nozīmē arī to, ka dažādi lēmumi tiek pieņemti ātrāk, lai veiksmīgāk risinātu dažādus ar krīzi saistītos jautājumus. Tomēr tas nozīmē arī, ka tie, kuri jau ierasti ir klusāki, var palikt nesadzirdēti. Vai un kā krīze izgaismo nevienlīdzību un kas ir tās sabiedrības grupas, kuras paliek nesadzirdētas? Vai ir sabiedrības grupas, kuras, pieņemot lēmumus, mēs iekļaujam un kuras izstumjam no lēmumu pieņemšanas procesa, analizē sociālantropoloģes Agnese Cimdiņa un Anna Žabicka.

Krīzes situācijas pazina jau Senajā Grieķijā

Krīze, kuras rezultātā daži kļūst ļoti bagāti, bet lielākais vairums grimst trūkumā, jau bija pazīstama situācija vairākus gadu simtus pirms mūsu ēras. Kā Senajā Grieķijā krīzes dēļ notika sabiedrības noslāņošanās un ko polisu jeb pilsētvalstu iedzīvotāji  šādā situācijā darīja, stāsta Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors, vēstures doktors Harijs Tumans.

Skatot antīko pasauli un krīzi kā sabiedrības dzīvesveida un domāšanas maiņas virzienu, redzam, ka jau 4.gadsimtā pirms mūsu ēras Senajā Grieķijā polisas jeb pilsētvalstis piemeklē krīze – tie ir procesi, kas notika grieķu polisās, kad tur pieauga naudas ekonomiskā loma un īpatsvars un tas sašūpoja veco patriarhālo iekārto, intervijā atzīst Harijs Tumans.

Vispirms ieskats, kas tad šajās polisās dzīvoja un noteica tur kārtību. Tie bija aristokrāti un brīvie pilsoņi jeb turīgie zemnieki, kas nestrādāja, bet eksistences līdzekļus ieguva no saviem īpašumiem. Brīvais pilsonis ir tas, kurš pats sev sagādā ieročus un vajadzības gadījumā aizstāv savu valsti un pārstāv savas intereses tautas sapulcē.

Vēl bez šiem turīgajiem pilsoņiem Senajā Grieķijā bija vergi un tie, kas strādāja algotu darbu. Kā stāsta profesors Tumans, algota darba strādnieki bija pat sliktātā situācijā nekā vergi. Viņš turpina ar skaidrojumu par brīvo pilsoņu situāciju šajās polisās.

Tāpat kā šodien nauda kustība ievieš jaunas prasības, jaunus patēriņus un pieprasījumu pēc luksus lietām un izklaidēm, tā arī Senajā Grieķijā, pieaugot pilsoņu pieprasījumam pēc naudas, sākās sabiedrības diferenciācija, bilst profesors Tumans. Neliela daļa cilvēku kļūst ļoti bagāti, savukārt daudzi top trūcīgi, bankrotē, zaudē savus zemes īpašumus un no brīvajiem pilsoņiem kļūst par algotņiem, vergiem vai vienkārši sabiedrības padibenēm. Līdz ar to radās arī sociālā spriedze un savstarpējs naids.