Mezozojs, Paleozojs, Devons... Kā un kurš atklāja šādus Zemes vēstures ēras un periodus un kā, aplūkojot ģeoloģiskus atsegumus, var spriest par šo periodu ilgumu, apstākļiem, dzīvības formām un par dabas katastrofām?

Paleontoloģija ir tiešām apbrīnojama zinātnes nozare - no viena klints atseguma vai fosilijas fragmenta paleontologs var stāstīt miljoniem gadu senu stāstu. Par to, kādi ir bijuši klimatiskie un atmosfēras apstākļi, ko kāds dzīvais organisms ir ēdis un kā gājis bojā. Tāpat ir iespējams uzzināt, kas reiz atradies konkrētā vietā un kā viens vai otrs akmeņogļu gabals savulaik ir bijis dzīvs augs. Bet kurš galu galā nolēma, kad ir sācies un kad beidzies kāds Zemes vēstures posms un kā nosaka to senumu, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes profesors, paleontologs Ervīns Lukševičs.

Kurš pulkstenis precīzāks - kvarca vai mehāniskais?

Angļu literāts Džozefs Adinons ir teicis, ka pat apstājies pulkstenis divreiz diennaktī rāda pareizu laiku, bet kurš laikrādis un kāpēc ir precīzāks, ja runa ir par kvarca un par mehāniskajiem rokas pulksteņiem, skaidro pulksteņmeistars Kaspars Brokāns darbnīcu. Viņš stāsta par minēto pulksteņu mehānismiem un to, kāpēc prestiži laikrāži maksā tikpat, cik jauna automašīna.

Tikšķi un pulksteņu zvanu skaņas ir nemitīgs fons pulksteņmeistara Kaspara Brokāna darbnīcā, kur mēģinām izprast, kādā veidā darbojas kvarca un mehāniskie rokas pulksteņi. Atbilde skan pavisam īsi un vienkārši – mehāniskie tiek uzvilkti ar atsperi, savukārt kvarca pulksteņi darbojas ar bateriju. Bet ielūkosimies nedaudz dziļāk katra pulksteņa darbībā, lai uzzinātu, kurš no tiem ir precīzāks un prestižāks.

Neraugoties uz to, ka mūsdienās cilvēki precīzu laiku visbiežāk nosaka, ielūkojoties viedtālrunī vai viedpulksteņos, aizvien vēl prestižu priekšmetu sarakstā ir rokas pulksteņi ar uzvelkamu mehānismu un šajā kategorijā, kā teic pulksteņmeistars Kaspars Brokāns, šie laikrāži ierindojas gluži kā automašīnas. Ir luksus klases pulksteņi un ir zemākas kategorijas.