Ir kāds rāmis, kas nosaka to, kā redzam pasauli sevi apkārt, kā reaģējam uz dažādiem notikumiem un kāda ir mūsu saskarsme ar līdzcilvēkiem. To mēdz dēvēt par temperamentu. Sangvīniķis, holēriķis - kurš radījis šos iedalījumus un vai tiešām visus pasaules iedzīvotājus var klasificēt četrās grupās? Kā nosaka cilvēka temperamenta tipu un vai to varam mainīt? Kā to pēta un vai temperaments iedzimst bērniem no saviem vecākiem, skaidro attīstības psiholoģe, Latvijas Universitātes profesore Anika Miltuze.

Viduslaiku psihoterapijas seansi jeb grēksūdze

Atceroties teicienu, ka dalīta bēda ir pusbēda, lūkojam, kā agrāk, kad vēl nebija tāda termina kā psihoterapija un psihoanalīze, cilvēki savas bēdas izklāstīja grēksūdzē. Vai var vilkt paralēles starp grēksūdzi un psihoterapijas seansu un kādi bija garīdznieka loma, uzklausot grēksūdzi?

Mūsdienās  dvēseles sarežģījumus  profesionāli  risina  psihologi  un psihoterapeiti, bet  senāk  pirms  psihoanalīzes  pamatlicēja  Zigmunda Freida  vai  psiholoģijas zinātnieka  Karla Gustava Junga  lietotajām teorijām, kā tad cilvēki  risināja šos jautājumus?  Vai ejot uz grēksūdzi pie mācītāja grēku nožēlnieks saņēma vajadzīgo mierinājumu, skaidro Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes Baznīcas un reliģiju vēstures katedras docents un vadošais pētniekam Andris Priede un Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovam.  Vai grēksūdze un psihoterapija ir viens un tas pats?