Ir noslēdzies gana apjomīgs diskusiju cikls pie jaunā Nacionālā attīstības plāna, iesaistot dažādu jomu ekspertus un interešu pārstāvjus. Šobrīd plāns ir nonācis Saeimā, kur par to vēl jālemj deputātiem. Tāpēc šis ir īstais brīdis, lai parunātu par to, ko mums sola vides un dabas politika nākotnē un kuras īpaši akcentētas, domājot par vides kvalitiati un dabas aizsardzibu? Sazināmies ar Pārresoru koordinācijas centra Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas konsultanti Sanitu Kalnaču, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieci Aldu Ozolu un Pasaules Dabas fonda direktoru Jāni Rozīti.

Neparastais organisms - ķērpji

Savdabīgāki organismi ir ķērpji. Tie nepieder ne pie augu, ne dzīvnieku valsts, bet ir vistiešākie rādītāji tam, vai gaiss kādā vidē ir tīrs vai ne. Par neparasto ķērpju organismu un to daudzveidību stāsta valsts emeritētais zinātnieks, habilitētais bioloģijas doktors un Latvijā zinošākais lihenologs jeb ķērpju pētnieks Alfons Piterāns.

Arī šobrīd, gaidot savu 90 gadu jubileju, Piterāna kungs joprojām nododas zinātniskajam darbam – strādā herbārijā un nosaka līdz šim vēl nenoteiktās ķērpju sugas. Tātad nupat noskaidrojām, ka neparasto ķērpja ķermeni jeb laponi veido sēne un aļģe, un tas raisa jautājumu, par ko tad ķērpis uzskatāms vairāk – par sēni, jo ražo minerālvielas, vai augu, jo aļģes palīdz ražot organiskās vielas?

Savukārt aktualitātes ķērpju pētniecības jomā izceļ Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta Biosistemātikas departamenta pētnieks Rolands Moisejevs. Arī viņš norāda, ka sugu noteikšana un sistemātika ir būtiski virzieni, kuros tiek strādāts, izmantojot arī ģenētiskas un citas mūsdienīgas pētniecības metodes.

Pašlaik Rolands Moisejevs strādā pie doktora disertācijas, kurā skata jautājumus, kā mežsaimniecība var ietekmēt ķērpju sastāvu un daudzveidību un kā šo ietekmi mazināt. Te jāatgriežas pie tā, ka ķērpji ir nozīmīgi tīra gaisa indikatori.