Covid-19 pandēmija ir likusi zinātniekiem sadarboties vairāk nekā jelkad agrāk, lai mazāk nekā gada laikā radītu vakcīnas pret šo vīrusu. Daļa no tām tapušas, izmantojot jaunu tehnoloģiju, kas cilvēka šūnās uz laiku ievieto vīrusa RNS fragmentu. Tas radīja bažas, varbūt vakcīna var izmainīt arī cilvēka DNS? Raidījumā Zināmais nezināmajā meklējam atbildes uz jautājumiem, vai un kādi ārējie apstākļi var mainīt šūnu sastāvu un DNS. Skaidro Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesore Una Riekstiņa, Rīgas Stradiņa universitātes Onkoloģijas institūta vadošā pētniece Inese Čakstiņa un arī Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģiju institūta vadošais pētnieks Jānis Liepiņš.

Antivielu testēšana

Ne reizi vien saistībā ar Covid-19 testiem esam dzirdējuši arī par paraugu ņemšanu, kas uzrāda, ir vai nav cilvēka organismā antivielas pret šo vīrusu, proti, vai mūsu imūnsistēma ir izstrādājusi aizsardzības sistēmu, ko iegūst, ja cilvēk ir pārslimojis Covid-19, vai saņēmis vakcīnu pret to.

Nereti vien sabiedrībā ir arī dzirdētas šaubas par šo antivielu testu precizitāti un tāpat ir cilvēki, kuri neesot manījuši, ka būtu sasirguši ar Covid-19, bet viņu organismā ir konstatēta šo antivielu klātbūtne. Soli pa soli pētām, ko šie testi uzrāda, kādi ir dati, kuri ir vai nav jāņem vērā pēc analīžu nodošanas, un uzzināsim, kad vēsturē sāka runāt par antivielām.

Par antivielām un to testēšanu stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedras docente un Centrālās laboratorijas vadošā speciāliste Jeļena Storoženko.