Covid-19 pandēmija ir likusi zinātniekiem sadarboties vairāk nekā jelkad agrāk, lai mazāk nekā gada laikā radītu vakcīnas pret šo vīrusu. Daļa no tām tapušas, izmantojot jaunu tehnoloģiju, kas cilvēka šūnās uz laiku ievieto vīrusa RNS fragmentu. Tas radīja bažas, varbūt vakcīna var izmainīt arī cilvēka DNS? Raidījumā Zināmais nezināmajā meklējam atbildes uz jautājumiem, vai un kādi ārējie apstākļi var mainīt šūnu sastāvu un DNS. Skaidro Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesore Una Riekstiņa, Rīgas Stradiņa universitātes Onkoloģijas institūta vadošā pētniece Inese Čakstiņa un arī Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģiju institūta vadošais pētnieks Jānis Liepiņš.
Antivielu testēšana
Ne reizi vien saistībā ar Covid-19 testiem esam dzirdējuši arī par paraugu ņemšanu, kas uzrāda, ir vai nav cilvēka organismā antivielas pret šo vīrusu, proti, vai mūsu imūnsistēma ir izstrādājusi aizsardzības sistēmu, ko iegūst, ja cilvēk ir pārslimojis Covid-19, vai saņēmis vakcīnu pret to.
Nereti vien sabiedrībā ir arī dzirdētas šaubas par šo antivielu testu precizitāti un tāpat ir cilvēki, kuri neesot manījuši, ka būtu sasirguši ar Covid-19, bet viņu organismā ir konstatēta šo antivielu klātbūtne. Soli pa soli pētām, ko šie testi uzrāda, kādi ir dati, kuri ir vai nav jāņem vērā pēc analīžu nodošanas, un uzzināsim, kad vēsturē sāka runāt par antivielām.
Par antivielām un to testēšanu stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedras docente un Centrālās laboratorijas vadošā speciāliste Jeļena Storoženko.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (4)
kad beidzot būs zināms kura vakcīna cik mēnešus nodrošinās imunitāti un vai imunitate nelaus ari virusu izplatīt tālāk, jo gripas gadijuma ta nav?
ja ta tad lidz 50 iespejams nav jega teret zales jo letalitate ar/bez vakcinas ir lidziga(iespejams).
jaunas proteinvakcīnas balstās uz pretvēža vakcinam kas iekļust šūnas un tad piespieda organismu radit mehānismus iznicinat šis sajukušās sunas, cik liela ir iespeja ka šūnas nesajuk prata ari soreiz vai ka organisma imunreakcija nav tik sakāpināta ka sak iznicinat šīs šūnas?
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X