Rīts ar uzmundrinošas kafijas krūzi vai saruna ar tuvu cilvēku pie kafijas tases ir svarīga ikdienas dzīves sastāvdaļa daudziem cilvēkiem, jo īpaši rietumu pasaulē, kur kafijas patēriņš pēdējās desmitgadēs ir audzis. Taču kafija ir arī viens no pārtikas produktiem, kuru visvairāk vairāk ietekmēs klimata pārmaiņas. Pētnieki min pat 50% samazinājumu izaudzētās kafijas apjomiem, norādot, ka sausums un citas likstas varētu apdraudēt kafijas audzēšanas nozari dažādos pasaules reģionos. Vai tiešām pēc 50-70 gadiem kafija būs retums un kāpēc? Kas šobrīd notiek kafijas tirgū un kādas ir kafijas koka prasības pret apstākļiem un apkārtējo vidi, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes Botāniskais dārza Subtropu un tropu laboratorijas vadītāja Ingūna Gudrupa, kura pārzina dažādu šķirņu kafijas audzēšanu, un divi kafijas eksperti - "Andritto" kafijas grauzdētavas vadītājs, barista Andris Petkēvičs un "Kalve Coffee" īpašnieks Gatis Zēmanis.

LU Botāniskajā dārzā aug Arābijas kafija. Ingūna Gudrupa skaidro, kā aug kafijas koks. Iesētās sēklas dīgst vismaz mēnesi. Kad tā izdīgusi, jānodrošina piemēroti apstākļi. Latvijā kafija aug tropu siltumnīcā, kur ir vismaz +20 grādi. Tāpat kafijai neder tiešie saules stari.

"Arī dabā kafija aug tādos mežos noēnota, arī mājās nevajadzētu turēt tiešos saules staros. Patīk austrumu un rietumu logi, rīta un vakara saule, ne tiešā pusdienas saule, spēcīgā," stāsta Ingūna Gudrupa.

Kafija zied vairākas reizes sezonā smaržīgiem ziediem, tāpēc vienlaicīgi var redzēt uz auga gan augļus, gan ziedus. No augļa aizmešanās līdz nobriešanai paiet apmēram deviņi mēneši.

Izaudzēt kafijas augu var arī Latvijā, bet ar to nepietiks, lai iegūtu kafiju. Pie mums tas ir vairāk krāšņumaugs, vairāk priekam, relaksācijai, var jau nogaršot augļus. Lai iegūtu kafiju katrai dienai vienai tasītei ar vienu augu mājās nepietiks.

Sausums, klimata pārmaiņas, lietus mežu izšķiršana un vēl citi faktori ietekmē kafijas audzētājus Dienvidamerikā un arī Āfrikā. Pēdējā laikā kafijas audzēšanai pievērsusies arī Ķīna.

Abi kafijas industrijas pārstāvji atzīst, ka par Ķīnu ir dzirdēts kafijas audzēšanas kontekstā. Gatis Zēmanis atzīst, ka nākotnē visticamāk, Ķīna piegādās pasaulei kafiju.

"Visticamāk, tas ir paaudžu jautājums. Neticu, ka sagaidīšu, ka varēšu pasūtīt kafijas konteineru no Ķīnas, kas būs pietiekami labā kvalitātē, garšas un cenas ziņā. Nedomāju, ka tik strauji," vērtē Gatis Zēmanis.

Andris Petkēvičs atklāj, ka ir nedaudz garšojis Ķīnas kafiju.

"Kafijas patēriņš Ķīnā, kur ir daudz iedzīvotāju, ir salīdzinoši neliels. Kas attiecas uz paaudžu maiņu, Ķīna ir viens no piemēriem, kur jauniem cilvēkiem pasaulīgās lietas patīk vairāk un vairāk. Viņi varbūt pielīdzināsies amerikāņiem vai itāļiem. (..) Tas arī veicina to, ka Ķīnā kafijas patēriņš pieaugs. Tas arī ir viens no stimuliem, kāpēc kafiju arvien vairāk kultivē Ķīnā," atzīst Andris Petkēvičs.

Viņš arī min kā dabas apstākļi Ķīnā ir pietiekami labvēlīgi kafijas audzēšanai.

Runājot par izmaiņām saistība ar kafiju un klimata apstākļu ietekmi nākotnē, Gatis Zēmanis atzīst, ka noteikti mainīsies cena.

"Par garšu runājot, mums priekšā ir skaists laiks, jo kafijas paliek arvien garšīgāka, jo labāk apsaimnieko un parādās jauni audzēšanas reģioni. Kafija būs vienmēr, arī pēc 50 gadiem. Tā būs grūtāk pieejama, jo cilvēku kļūst vairāk," bilst Gatis Zēmanis.

"Kafija noteikti tiks audzēta, par to gādā industrija, viņai noteikti garša varētu mainīties. Cilvēks arī pamazām piemērojas visām garšām, arī kafija varētu būt ar mazām niansē. Arī turpmāk dzersim kafiju," norāda Ingūna Gudrupa.

Pētnieku idejas par kafijas biezumu atkārtotu izmantošanu

Lielais pieprasījums pēc kafijas rada arī lielu apjomu kafijas pārpalikumu. Mājas apstākļos šos biezumus mēdzam izmantot kā skrubi vai beram augsnē, taču lielos apjomos radītiem kafijas biezumiem jāmeklē cits pielietojums. Kā šie pārpalikumi varētu palīdzēt, piemēram, notekūdeņu attīrīšanā? 

Viesojos Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta laboratorijā, aplūkoju un arī apošņāju no kafijas biezumiem radītus paraugus granulu, tablešu un cilindrveida brikešu formā. Te kafija  sāk tā teikt, savu otro dzīvi, pārvēršoties kurināmajā vai notekūdeņu attīrīšanas, vai kosmētikas produktā. Divi pēdējie projekti vēl ir izpētes stadijā, taču jau ir pārbaudīts, kā izdzertās kafijas biezumi darbojas kā kurināmais. Kā šis pārstrādes process notiek, stāsta RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētnieks Andrejs Šiškins.

Viņš uzsver, ka galvenais sasniegums ir tas, ka izveidotais produkts saglabā savu formu un nesabirst pulverī. Jaunajam kafijas kurināmajam ir arī lielāka siltuma atdeve un materiāls ir pilnībā videi draudzīgs.

Saskaņā ar statistikas datiem, ik gadu tirdzniecībā Latvijā nonāk vairāk nekā seši miljoni kilogramu kafijas, tāpēc sadarbībā ar uzņēmumu "Koffeco" RTU zinātnieki jau pirms diviem gadiem sāka darbu pie tā, lai kafijas biezumus pārstrādātu derīgos produktos, nevis tos izmestu atkritumos. Par šo procesu jau nesen vēstīja mūsu kolēģi LTV "Rīta panorāmā", kur cita starpā tika minēts, ka no kafijas biezumiem veidotās briketes jau šogad varētu parādīties tirdzniecībā.

Turpinās arī darbs pie kafijas otrreizējās izmantošanas notekūdeņu attīrīšanā un kosmētikā, un tagad šajā laboratorijā notiek darbs pie jauna produkta, proti, kūdras un kafijas biezumu apvienošanas, lai radītu, kā Andrejs Šiškins teic – espresso augiem – barojumu augsnei no minētajām izejvielām.