Kā zinātnieki vērtē ieceri Rīgas līcī audzēt foreles? Kādu ietekmi uz vidi jūrā un tās krastos radītu zivju fermas? Noskaidrojam kopā ar Pasaules Dabas Fonda ūdeņu programmas vadītāju Magdu Jentgenu un Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktoru Juri Aigaru.
Par tehnoloģiju izmantošanu zivju ķeršanā
Mūsdienās makšķernieku stāsti par to, ka kāds noķēris "tādu" zivi ir daudz biežāki un ticamāki, jo pateicoties jaunākajām tehnoloģijām tādas peldošas milzenes uz āķa ir uzdabūt daudz vieglāk kā pirms gadiem 5-10. Runa ir par eholotēm- tātad elektronavigācijas ierīcēm, kas paredzētas ūdenstilpju dziļuma noteikšanai un ar tām var arī noteikt zivju bara atrašanās vietas. Un ne tikai eholotes, bet arī vēl citādas viedās palīgierīces, kas šodien krietni atvieglo makšķerēšanas procesu.
Bet lai arī mūsu upes un ezeri ir zivīm bagāti, tomēr zivju resursi sāk mazināties un runa ir pa lielizmēra peldošajiem plēsējiem- zandartiem, līdakām, samiem. Vairāk par šo problēmu un tās risināšanu stāsta zinātniskā institūta BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Didzis Ustups.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (1)
---Ja grib lai zivs nedabū barotraumu, tad ārā jāceļ visai lēni, apmēram metrs minūtē.
---Ja grib, lai atpakaļ atlaistā zivs izdzīvo, tad makšķerāķa vietā jāizgudro kaut kas cits- līdzīgs mākslīgam astoņkāja piesūceknim.
---Ja jūrā sabūvēs vēja turbīnas, tad arī zivju audzēšanas sprosti nekur nepazudīs.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X