Narcišu un hiacinšu reibinošais aromāts dārzā pavasarī, šobrīd dārzos veras peonijas un ar savu smaržu reibina jasmīni. Pīpeņu īpatnējā smarža Jāņu vainagā un neskaitāmie citi augi mūsu dārzos, pļavās, grāvmalās - vasaras sākums ir ziedēšanas laiks Latvijas dabā. Kāpēc vieni smaržo un citiem aromātu nejūtam? Vai ziedaugu smarža mūsu dārzos ir cilvēka selekcijas radīts rezultāts un kāda ir augu aromāta nozīme dabā, skaidro Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Augu fizioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģederts Ieviņš.
"Auga smarža ir viens no signāla veidiem, ko izdala dzīvie organismi," norāda Ģederts Ieviņš.
Tāpat kā cilvēki sarunājas, žestikulē arī augi smaržu izmanto komunikācijai, tikai augi ar smaržu nekomunicē savā starpā.
"Ir pat teiciens, ka augi runā, izmantojot smaržas, bet ir kurli," atklāj Ģederts Ieviņš.
Smarža ir starporganismu komunikācija. To smaržu, ar kuru "augs sarunājas ar augu", cilvēki nesajūt. Smarža ir domātā apputeksnētāju pievilināšanai.
"Ja zieds smaržo, tas gandrīz 100 % nozīmē, ka augam nepieciešams apputeksnētājs," atzīst Ģederts Ieviņš.
Selekcionējot augus, radot jaunas šķirnes, smarža ir pēdējai, par ko domā. Tas ir tikai blakus efekts.
"Parasti pat ir bijis otrādi, ziediem, atkarībā no tā, vai tie ir grieztie ziedi vai apstādījumiem, viņiem galvenās īpašības ir, lai skaisti izskatītos, lai būtu ilgmūžīgi. Smaržu efekts ir papildus tam. Faktiski pat pastāv pretēja korelācija, cik zieds intensīvi smaržo un kāda ir viņa ilgmūžība. Atlasot ilgmūžīgākos, daudzām sugām ir pazudusi spēja veidot smaržu. Neļķe ir viens no piemēriem," stāsta Ģederts Ieviņš.
Saistības starp zieda krāsu un smaržu īsti nav, norāda eksperts.
Senākie augi Latvijas teritorijā
Līdzīgi kā dzīvnieki, kas izkāpa krastā, un sāka attīstīties, tā arī augi no ūdenī mītošajām aļģēm sāka apdzīvot sauszemi, tā, skatot augu evolūciju zemes veidošanās vēsturē, varam teikt par visu mūsu planētas augu pirmsākumiem pirms vairākiem simtiem miljonu gadu.
Iepazīstam tos senos augus, kuri ir sastopami Latvijas dabā un par to stāsta Latvijas Nacionālā dabas muzeja vecākā botāniķe Egita Zviedre. Skatot tagadējo Latvijas teritoriju, senākie augi gan pie mums, gan citviet pasaulē ir sūnas.
Kā koši zaļa pamatīga putekļu slotiņa, lielā kosa var sasniegt pat pusotru metru garumu un ar šo iespaidīgo izmēru, kā arī ar reto sastopamību tā arī atšķiras no citām kosu sugām Latvijā.
Skatot tālāk senos augus, pazīstamākās un izplatītākās ir papardes, zināmākā ir parastā jeb ērgļpapaprde,taču pie šiem augiem pieder arī ķekarpapardes, kas atgādina visu ko, tikai ne papardi – nelieli audziņi ar bumbuļainiem ķekariem.
Pirmās papardes uz zemes parādījās Karbona periodā, un tas notika pirms aptuveni 350 miljoniem gadu. Tolaik šie augi bija koku apmēros, ap to laiku arī sāk parādīties sēklaugi.
Vēl, skatot senus augus, ir jārunā par tādu retumu, ka ezerrieksts – ūdens augs, ko mūsu senči arī izmantoja pārtikā.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (1)
---Sieviešu zināmā mērā apsēstība ar ziediem redzama daļēji arī apģērbā. Kamēr jauna un pašpārliecināta, skaista, divkrāsaina tērpa gadījumā puķaina faktiski vienmēr ir svārku daļa.
---Latvijas teritorijā pēc ledāja atkāpšanās faktiski kādu laiku bija tundra, bet bez polārās nakts, kas nebija pēc visa spriežot arī apledojuma laikā. Tādēļ sugu invāzija notika visai strauji.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X