Hāgas konvencija uzliek par atbildību karojošām pusēm saudzēt otras valsts kultūrvēsturisko mantojumu, taču realitātē redzam, ka tā tas bieži nenotiek. Kultūvēstures pieminekļi tiek ne tikai nopostīti, bet arī izzagti. Kā pret to cīnās šodien? Vai kultūras vērtības jāsāk "čipēt" un kā pasargāt tās uzbrukuma gadījumā?
Par to saruna ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras priekšmetu aprites daļas ekspertiem – arheologu Mārci Kalniņu un mākslas vēsturnieci Gitu Jankovsku.
Kultūrvēsturisku pieminekļu postījumi un dažādi vērtīgu priekšmetu laupījumi ir daļa no kara jau izsenis, taču atšķirībā no seniem laikiem, mūsdienās to vismaz cenšas regulēt dažādas starptautiskas normas, bet zādzības ierobežot palīdz tehnoloģijas. Kā tas notiek? Kā varam pasargāt vērtīgo pasaulē militāros konfilktos un ne tikai?
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (1)
---Hitlera Vācija, Hirohito Japāna un bijusī Broza Tito Dienvidslāvija būtībā ir vienīgie piemēri, kas pierāda, ka lai kļūtu par kara noziedznieku vispirms ir jāzaudē karš. Kamēr esi sociālās piramīdas virsotnē, tikmēr nav par ko uztraukties. Ja kritīsi no virsotnes, lielāka varbūtība, ka tevi nogalinās bez tiesas. Japānas imperators pēc atombombardēšanas pieprasīja amerikāņiem tiesisko imunitāti savai dzimtai. Amerikāņi piekrita, lai paātrinātu kapitulāciju un solījumu izpildīja. Tiesāja tikai augsta ranga militārpersonas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X