Biobankas. Kas glabājas Latvijas biobankās un kāda ir sabiedrības attieksme pret tām? Zinātnieki uzsākuši pētījumu, lai noskaidrotu, kur meklējami iemesli cilvēku bažām par bioloģiskā materiāla iekļaušanu apjomīgās datu bāzēs. Sarunā piedalās Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta vadošās pētnieces Signe Mežinska un Daiga Šantare.

Latvijas iedzīvotāju genomu datubāze

Vispirms ir asins paraugs, kas divās sterilās laboratorijās tiek attīrīts, no tā tiek izdalīta cilvēka ģenētiskā informācija un tālāk tas sīksīkā trauciņā tiek ievietots gēnu bankas glabātuvē.

Valsts iedzīvotāju genoma datubāzes vadītāja, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētniece Vita Rovīte skaidro, ka katram paraugam ir savs kods un gan laboratorijas darbinieki, gan vēlāk pētnieki, kas ar šiem paraugiem darbojas, nezina, kādam cilvēkam tie pieder, jo zina tikai konkrēto kodu. Šāda iedzīvotāju genomu datubāze Latvijā darbojas jau kopš 2006.gada un līdz šim te glabāšanā ir nodoti vairāk nekā 35 tūkstoši cilvēku gēnu paraugi. Kam šī gēnu banka ir vajadzīga, skaidro Vita Rovīte.

Ikviens var iesaistīties šīs gēnu bankas papildināšanā, tas notiek brīvprātīgi un visu informāciju var atrast mājaslapā.