Kaupo - nodevējs, Kaupo - politiķis, Kaupo - ceļotājs? Kas īsti bija Kaupo un vai Kaupo vispār bija Kaupo? Ko zinām par šo vēsturisko personību un cik daudz vēsturisko interpretāciju par šo leģendāro cilvēku ir faktos balstītas, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē vēstures zinātņu doktors, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Andris Levāns un Greifsvaldes Universitātes un Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētnieks, vēsturnieks Gustavs Strenga.

Ūdenim ir liela loma kā sociālajās, tā arī reliģiskajās darbībās

Tīrība un šķīstība ķermenim, tīrība un šķīstība miesai: kā sociālajās, tā arī reliģiskajās darbībās ūdenim ir liela lomu, saka teoloģijas profesors Valdis Tēraudkalns.

Par kristīšanu ar ūdeni informāciju varam atrast Bībelē, Jaunajā Derībā, kur minēts, kā Jānis Kristītājs Jūdejas, tagadējās Izraēlas, iedzīvotājus un arī Jēzu kristījis Jordānas upē. Kā izpaužas kristīšana dažādās kristīgajās konfesijās un cik liela nozīme šim rituālam ir citās reliģijās, stāsta LU Teoloģijas fakultātes mācībspēki – profesoru Valdis Tēraudkalns un fakultātes dekāne, profesore Dace Balode.

Komentāri (5)

Atbildēt Ieteikt

AVaE 9. oktobris, 14:34

---Kāpēc mēs tik dikti uztraucamies par Kaupo? Spriežot pēc vārda viņš piederēja pie somugriem (līviem) nevis baltiem. Vai ne tapēc, ka gadījumā, ja viņam būtu izdevies nodibināt spēcīgu valsti pēc kristītās Lietuvas parauga, tad mēs tagad runātu lībiešu nevis latviešu valodā. Tā sakot post vēsturiskais stress?
---Šodien man par uzjautrinājumu raidījums Re Check PAGREMDĒJA klimata krīzes ideju. Ja jau šīs krīzes piekritēji un pretinieki nosauc transnacionālās korporācijas no kurām pretinieki saņem finansējumu, tad loģiski, ka statistiski vidējais cilvēks šo klimata krīzes ideju vairs neuztvers nopietni. Varbūt tā arī ir labāk.

Ieteikt

AVaE 14. oktobris, 07:19

---Ar neapbruņotu aci var redzēt, ka Tu neesi ne lasījis ne dzirdējis nevienu nopietnu zinātnieku diskusiju par klimatu, jo Tu pat nezini argumentus kuri masu mēdijos tiek noklusēti klimata sakarā. Spēle notiek vienos vārtos, kā parasti naudas dēļ.

T 12. oktobris, 13:14

Var jau izgudrot pats savus kritērijus klimata krīzes definēšanai, un tas ir tad, ja vienkārši gribas pastrīdēties nevis saprast notiekošo. Vēlreiz- ir vidējās gaisa temperatūras mērījumi pēdējos 100 gados, un tā konsekventi un pat eksponenciāli palielinās. To arī neviens neapstrīd. na.lv ir tieši tāds pats avots informācijai kā Vakara Ziņas.

AVaE 10. oktobris, 14:26

---Ekstrēmi laika apstākļi un klimats nav viens un tas pats. Par klimata krīzi varētu runāt, ja klimatiskās joslas būtu jūtami pārbīdījušās uz vienu vai otru pusi. Klimata krīzes piekritēji gluži tāpat strādā par naudu. Finansējuma avoti ir tikuši norādīti na.lv / Izskatās, ka tā ir gluži vienkārši konkurence starp transnacionālajām korporācijām par naudu, tāpat kā tas notika jautājumā par ozona caurumu. Kad ieinteresētā puse savu naudu saņēma visas runas par ozona caurumu apklusa. Bet paši divi ozona caurumi atrodas turpat, kur tie bija vienmēr- polārajās naktīs.

T 10. oktobris, 14:08

Nedomāju, ka kāds uztraucas. Kaupo vienkārši ir personāžs no tālas pagātnes, kuru īpaši izcēla Romas katoļu baznīca. Caur šo prizmu arī viss pārējais
Arī dzirdēju šo raidījumu par apmaksātajiem klimata krīzes noliedzējiem. Vai tas liek nenopieni uztvert klimata krīzes ideju? Pēc pašu izjustiem karstuma un sausuma viļniem vasarā un siltajām ziemām? Tas, ka kaut kas liek vidējai temperatūrai palielināties, nav noliedzams, un arī efekti ir manāmi. Kas to izraisa- tas jau cits stāsts.

Pievienot komentāru

Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!

Zināmais nezināmajā

Kas īsti bija Kaupo un vai Kaupo vispār bija Kaupo?

Ūdenim ir liela loma kā sociālajās, tā arī reliģiskajās darbībās

Komentāri (5)

Iepriekšējie raidījumi

Raktuves un vērtīgie izrakteņi rada arī nevēlamu blakusproduktu - piesārņojumu

Otrā pasaules kara laikā un pēc kara sagrautās un mainītās Latvijas pilsētas

Kā dzīvsudrabs nonācis melnajos stārķos?

Tapis jauns darbs par viduslaiku svēto un varoņu atdzimšanu modernajos laikos

Dabas un cilvēka attiecības: vai tās ir abpusēji izdevīgas?

Pasaules kvantu diena: kvantu datoru iespējas raisa jautājumus par kiberdrošību