Inovatīvs pētījums atklāj klimata pārmaiņu ietekmi uz migrējošo putnu populāciju sarukumu. Jaunā pētījumā, kas publicēts žurnālā "Ecology Letters", starptautisks autoru kolektīvs Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta vadošā pētnieka Mārtiņa Brieža vadībā atklāj: pavasaris ik gadu iestājas agrāk, un tas ietekmē putnu populāciju sarukumu. Pētījumā autori plaši skaidro arī fenoloģijas jēdzienu, ņemot vērā ne tikai pavasara iestāšanās laiku, bet arī pavasara ilgumu un pavasara iestāšanās laika mainību no gada uz gadu. Šāda pieeja palīdz aptvert niansētas klimata pārmaiņu ietekmes uz dzīvnieku populācijām.

Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidrojam, kā iespējams konstatēt nobīdes gadalaiku maiņā vairāku desmitu gadu garumā, kā šīs nobīdes skar putnu dzīvesveidu un kuras putnu grupas tas ietekmē visvairāk. Saruna ar Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta vadošo pētnieku Mārtiņu Briedi. Viņa gaitas aizrit Latvijā un Šveicē, un dažas stundas, pirms Mārtiņš atkal ir iekāpis lidmašīnā, lai dotos uz Šveici, pārrunājam pētnieku komandas paveikto.

Putnu dziesmas pavasarī pēc ziemas klusuma saklausām un vēl saklausīsim aizvien krāšņāk. Būtu skumji iedomāties, ja mēs piedzīvotu klusu pavasari bez putnu dziesmām. 1962. gadā amerikāņu bioloģe Reičela Kārsone izdeva grāmatu “Klusais pavasaris”, stāstot par to, kā pesticīds ar saīsinājumu DDT iznīcinājis tūkstošiem putnu pagājušā gadsimta 50. un 60. gados. Šobrīd mēs to nepiedzīvojam un noteikti ne Latvijā, taču zinātnieki jebkurā gadījumā vērš uzmanību uz putnu populāciju izmaiņām, ko ietekmē klimata pārmaiņas un to izsauktās nobīdes gadalaiku nomaiņā. Vienā no jaunākajiem pētījumiem starptautisks autoru kolektīvs atklājis, ka pavasaris ik gadu iestājas agrāk, un tas ietekmē putnu populācijas sarukumu.

"Iepriekš mēs zinājām, ka notiek klimata pārmaiņas un ka tās atstāj ietekmi uz putnu populācijām. Un tas, kā mēs visvairāk to redzam, ir tas, ka pavasaris atnāk katru gadu aizvien agrāk, un ir tās sugas, kuras nespēj tikt līdzi šīm te pavasara izmaiņām, un tās ir tās, kas cieš no tā kaut kādā mērā," skaidro Mārtiņš Briedis. "Tas inovatīvais nāk no tā, ka

mēs liekam klāt dažādus citus parametrus, ja mēs runājam par fenoloģiju, kas nozīmē, kurā brīdī kas dabā notiek. Noteikt klimata pārmaiņas, pavasaris mums paliek agrāks, bet mēs sākam domāt arī, kāds tas pavasaris mums ir - cik ilgs viņš ir un cik gadu no gada viņš ir mainīgs.

Otra šī inovatīvā daļa ir tas, ka mēs liekam kopā teorētisku modelēšanu un mēs liekam tai klāt atkal empīriskus datus, dabā ievāktus datus. Mēs salīdzinām, ko rāda teorētiskie modeļi un ko rāda dabā ievāktie dati, un cik labi tas sasaucas kopā."

Futurologi reizēm zīmē biedējošas ainas par to, kas notiks nākotnē, klimata pārmaiņu kontekstā norādot, ka var draudēt pavasari bez putnu dziesmām.

"Tā ir viena no lietām, kur varu vilkt kontrastus starp Latviju un Šveici. Šveicē ne tikai klimata, bet vairāk tās ir globālas pārmaiņas saistībā ar lauksaimniecību un intensifikāciju, un apdzīvotības blīvumu ļoti kontrastē ar to, kā ir Latvijā.

Daudzas populācijas Rietumeiropā ir izzudušas, vai ir minimālas, vai sugas ir atrodamas tikai aizsargājamās dabas teritorijās, kamēr Latvijā aina, lai gan pasliktinās, no gada uz gadu, vēl nav tādā stāvoklī, kā tas ir Rietumeiropā. Mums vēl ir ķīvītes laukos un dzērves ir diezgan plaši sastopamas. Bet tas ir laika jautājums, kad arī šeit varētu tā aina izskatīties stipri līdzīga," atzīst Mārtiņš Briedis.