Kopš Parīzes klimata līguma parakstīšanas ir pagājuši septiņi gadi. Pa šo laiku pasaule ir piedzīvojusi graujošus temperatūras rekordus, vairākas dabas katastrofas, Covid pandēmiju un bruņotus konfliktus. Šajos turbulentajos apstākļos valstīm ir jāturpina sarunas, kā pielāgoties klimatam, kas tik strauji mainās. Kur gan labāk par to runāt, ja ne kontinentā, kuru šīs izmaiņas skar visai skarbi.

Šogad klimata samits notiek Āfrikā - zīmīgi, ka tieši šis kontinents šobrīd izteikti cieš no klimata pārmaiņām un to radītās nevienlīdzības. Aptuveni 60% Āfrikas iedzīvotāju iztiku gūst nozarēs, kas ir pilnībā atkarīgas no klimata, piemēram, lauksaimniecība. Vai Āfrika uzņemsies līderību klimata pārmaiņu risināšanā un kas sagaidāms tuvākajā nākotnē klimata jautājumu risināšanā, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē  Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis un biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs vides zinātņu doktors Jānis Brizga. 

536. gads - “pasaulē sliktākais gads”

Vēsturē dabas varenība ir metusi daudz izaicinājumu cilvēkiem, bet vairākās publikācijās tieši mūsu ēras 536. gads tiek dēvēts kā “pasaulē sliktākais gads”. Kas tad toreiz noticis? Kā skaidrojis pētnieks Kristofers Lavlaks, tad masīva vulkāna izvirduma rezultātā Zemes ziemeļu puslodi aizēnojis milzīgs vulkānisko pelnu mākonis. Kļuvis tumšs kā naktī, bet gaisa temperatūra likumsakarīgi sākusi pazemināties, iznīcinot ražu un cilvēci novedot bada priekšā, kam vēlāk sekojis arī buboņu mēris.

Uzskata, ka vulkāna izvirdums noticis Islandē, pastāv gan arī citas versijas, un, lai labāk saprastu gan šo, gan, iespējams, vēl citus “pasaulē sliktākos gadus”, uz sarunu aicinām ģeoloģijas profesoru, vadošo pētnieku Latvijas Universitātē un pētnieku Tallinas Tehnoloģiju universitātē, kā arī biedrības “Ezeru un purvu izpētes centrs” biedru un valdes locekli Normundu Stivriņu.

Pētnieks skaidro, kā varēja attīstīties notikumi 536. gadā.

Par pasaulē sliktāko gadu dinozauriem, kuriem mēs diemžēl vairs nevaram pajautāt viedokli, būtu sava versija. Visticamāk tas būtu laiks pirms 65 miljoniem gadu, kad pie Dienvidamerikas zemeslodē ietriecās meterorīts, un tā radītās sekas izraisīja dinozauru izmiršanu. Sava versija par sliktāko gadu būtu mamutiem, un tie ir nesenāki notikumi. Proti, starpledus laikmets, kurā mēs tagad dzīvojam, iesākās ar dabīgu, strauju klimata pasiltināšanos. Latvijā tajā brīdī valdīja tundras veģetācija, bet, klimatam pasiltinoties, pie mums ienāca boreālie jeb skujkoku meži, un mamuti šai videi un diētai nespēja pielāgoties. Tātad tam ne vienmēr ir jābūt vulkāna izvirdumam, bet, kamēr vien Zemes garozu veido tektoniskās plātnes, tikmēr vulkāni saglabāsies un radīs mums atkal jaunus izaicinājumus.

Atcerēsimies 2010. gadu un ķibeli ar pelnu putekļu mākoni un atceltajiem avioreisiem, kad Islandē pēc ilgstošas snaušanas pamodās vulkāns Eijafjadlajegidls.