Klimats mainās un pierādījumu tam netrūkst. Arī par to, kas jādara, lai cilvēki mazinātu savu pienesumu planētas sildīšanā, runāts daudz, bet ko tieši nozīmēs izvirzīto mērķu sasniegšana mūsu katra dzīvē un saimniekošanas nozarēs?

Latvija ir paziņojusi, ka ir pievienojusies to valstu pulciņam, kas lieliem un pārliecinošiem soļiem virzīsies uz to, lai 2050. gadā mēs neradītu siltumnīcefekta gāzu emisijas jeb būtu klimata neitrāli. Ko tas īsti nozīmē un vai tas ir reāli iespējams, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse. Neklātienē sarunai pievienojas arī Eiropas Komisijas Klimatrīcības ģenerāldirektoriāta klimata stratēģijas direktors Artūrs Runga-Metsgers.

Zaļā pieeja finanšu institūcijas ikdienā

Kā zināms videi draudzīgi var dzīvot bez liekiem izdevumiem, bet, ja runa ir par plašāku ekoloģisku skatījumu ārpus konkrētā cilvēka, tad skaidrs, ka arī finanšu sektoram ir nozīme „zaļā” dzīvošanā un strādāšanā. Pieejamāki kredīti videi draudzīga automobiļa iegādei, uzņēmuma atvēršanai vai mājokļa renovācijai ir daļa no “Swedbank” īstenotās ekoloģiskās pieejas, arī paši uzņēmuma darbinieki ikdienā piekopj videi saudzējošu režīmu. Par videi draudzīgu jeb zaļo pieeju finanšu institūcijas ikdienā stāsta “Swedbank” korporatīvo attiecību vadītāja Adriāna Kauliņa.