Šķiet, pēc garas ziemas pavasara vēstneši tiek īpaši gaidīti. Taču viens ir, garāmejot pamanīt pirmo krokusu vai putnu, pavisam kas cits - sistemātiski sekot līdzi dabas sezonālajām izmaiņām un apkopot datus. Ar to nodarbojas fenoloģijas nozare. Fenologu uzmanības lokā ir dabas sezonālais kalendārs. Pēdējās desmitgades norāda uz izmaiņām dabā, kas radušās klimata pārmaiņu dēļ. Ko lācenes, lazdu ziedēšana un makšķernieku dienasgrāmatas var pateikt par dabas norisēm un izmaiņām klimatā, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes vadošā pētniece Gunta Kalvāne un fenologs Andris Ģērmanis.

"Ar fenoloģiju sāku nodarboties, kad vēl nezināju šādu vārdu un īsti nesapratu, kas tas ir. Tas bija 1990.gads, kad iekrita ārkārtīgi silta ziema un janvāra beigās februāra sākumā jau ļoti daudz kas dārzos sāka ziedēt. Vienkārši nebija desmitiem gadu tik silta ziema bijusi, visi par to runāja un rakstīja. Man likās ārkārtīgi interesanti paņemt un pierakstīt, kurā datumā sāka ziedēt sniegpulkstenīte (2.februārī), zila vizbulīte (8.februārī). Es paņēmu vienu kladīti un pierakstīju šos datumus. Pēc tam nākamajā pavasarī bija interesanti šo kladīti atkal paņemt un izrādījās, ka gandrīz divus mēnešus vēlāk tie paši augu sāka ziedēt. Tā tas arī aizgāja," atminas Andris Ģērmanis.

Tajā laikā nākamais pētnieks vēl mācījies sākumskolā. Pēc dažiem gadiem viņš jau sazinājies ar toreizējo Hidrometeoroloģijas pārvaldi un pieteicies kā fenologs. Kopš 1994. gada veic regulāri novērojumus.

Andris Ģērmanis skaidro, ka sabiedrība var iesaistīties fenoloģisko novērojumu veikšanā trīs veidos:

• viena lieta ir vienreizējs novērojums, kur cilvēks, ejot pa kādu maršrutu, ierauga, ka tur ir uzziedējis kaut kas, kas vakar nebija, var šādus datus ar visu fotogrāfiju ievietot dabasdati.lv;
• Bieži zinātnieki vēlas noskaidrot kādu problēmu vai reģionālās atšķirības Latvijā, vai kādu metodi pārbaudīt, rīko dažādas akcijas, piemēram, par bērzu lapu dzeltēšanas sākumu, ievu ziedēšanas sākumu. Ievieto aicinājumui sociālajos tīklos un sabiedrība atsaucas. Tā iegūstam datus;
• trešā un tā ir visvērtīgākā, ja gribam klimata pārmaiņu kontekstā skatīties, kādas izmaiņas notiek un kā dzīvā daba reaģē, ir sabiedriskie fenoloģiskie novērotāji. 

Andris Ģērmanis gandrīz 20 gadus strādā ar šiem novērotājiem, šobrīd Latvijā ir mazāk nekā 10 sabiedriskie fenoloģiskie novērotāji, galvenokārt pensionēti mežsargi, skolotāji.

Pētnieks skaidro, ka tie ir vairāk nekā nekā 150 novērojumi, kas ir sadalīti četrās tabulās attiecīgi pa gadalaikiem. Novēro dažādu augu ziedēšanas sākumu, lapu plaukšanas un krišanas sākumu, lapu dzeltēšanas sākumu, augļu nogatavošanās sākumu, utt. Parasto sabiedriskie fenoloģiskie novērotāji savās ikdienas gaitās fiksē novērojumus.  Novērojums veic viena pagasta vai vienas pilsētas robežās, Rīgas gadījumā tas varētu būt arī apkaimes robežās

Ja vēlaties piedalīties fenoloģisko novērojumu veikšanā, rakstiet Andrim Ģērmanim uz e-pastu andris-germanis@inbox.lv

Kādus augus stādīt dārzā, lai piesaistītu bites

Ir medus bites, kuras ievāc putekšņus no dažādu dzimtu augiem, ir tādas, kuras dod priekšroku vienas dzimtas augiem, un tādas bites, kurām patīk viens konkrēts augs. Kādi dārzi un ziedi patīk bitēm, kas ir apputeksnētājdārzi un kāda jauna bišu dzimta ir atklāta Latvijā, stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes Augsnes un augu zinātņu institūta docents un vadošais pētnieks Jānis Gailis.

Daudzviet pasaulē dārzu kopēju vidē ir ienācis jauns termins " pollinature gardens"   jeb latviski sakot, apputeksnētāju dārzi, proti, tādi dārzi, kur speciāli gada siltas sezonas garumā tie audzēti ziedi, kas pievilina apputeksnētājus kukaiņus. Kā iecienītākie šādu dārzu augi tiek minētas dālijas, gurķumētra, margrietiņas, lavandas, kliņģerītes, saulespuķes, kazenāji, pienenes. Paskatoties uz mūsu dārziem, arī tajos var atrast minētos augus, bet par apputeksnētāju dārziem tomēr tos nenosauksi, kāds tad ir vidējā latvieša dārzs un kāds ir apputeksnētāju dārzs, skaidro pētnieks.

Pasaulē ir zināmas vairāk nekā 16 tūkstoši bišu sugu un Latvijā mīt ap 300 sugu. Un tikpat daudzveidīga kā paši kukaiņi, ir to ēdienkarte. Kāpēc vienas bites labprātāk nektāru un ziedputekšņus vāc no āboliņa, bet citas no lauvmutītēm?

Jau trešo gadu Jānis Gailis vada projektu, lai noteiktu kā medus biti ietekmē lauksaimniecības augu kaitēkļi un,  pētot mūsu bišu sugas ziedošos ābeļdārzos, griķu un rapšu laukos un bioloģiski daudzveidīgās pļavās, viņš kopā ar kolēģiem ir atklājis jaunu bišu sugu.