Tas paliks kā mūžīgs noslēpums cilvēcei, kā mūzika nonāca pie cilvēka un kurā brīdī tā kļuva par neatņemamu mūs raksturojošu pazīmi. Taču skaidrs ir tas, ka mūzika dara brīnumu lietas ar mūsu smadzenēm un emocijas ir tikai redzamā daļa. Kāpēc cilvēks tik ļoti mīl mūziku? Kas notiek mūsu smadzenēs, kad dzirdam ritmu, notis un harmonijas? Kā cilvēka prāts uztver mūziku, kā melodija, kompozīcija atrod savu vietu cilvēka atmiņā un kā notiek mūzikas uztveres pētījumi, skaidro Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs un kognitīvo zinātņu pētnieks Jurģis Šķilters un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Valdis Bernhofs.

Agrīnās atmiņas jeb atmiņas attīstība cilvēka mūžā

Atmiņas par agru bērnību ir individuālas. Kāds atceras tikai pirmos skolas gadus, bet cits apgalvo, ka atceras sevi jau no pirmajiem dzīves gadiem. Kāda ir atmiņas attīstība cilvēka mūžā? 

Kurā brīdī bērnībā sāk veidoties mūsu atmiņas un kā tās rodas tālākās dzīves laikā? Pētnieki nosauc dažādus bērna dzīves gadus kā atskaites punktus atmiņu rašanās brīdim, bet publikācijās bieži tiek minēts divu vai trīs gadu vecums. Par atmiņām, par cilvēka prāta spējām uztvert un arī šķirot informāciju saruna ar Rīgas Stradiņa universitātes Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras docētāju, asociēto profesori Zandu Priedi. Vispirms par to, kad tad bērns apzināti sāk atcerēties, ka noteiktā dzīves brīdī ir veicis konkrētas darbības.

Zanda Priede skaidro, ka cilvēka smadzenēm nepārtraukti ir jāsaņem stimuli no ārpasaules, ir jāvada un jākontrolē smadzeņu starpneironālie procesi un smadzeņu pusložu saistības. Savukārt šāda stimulācija un mācīšanās sekmē neiroplasticitāti, un tas nozīmētu, ka, piemēram, cilvēkam cienījamā vecumā nebūtu novērojami strauji atmiņas defekti. Tāpēc speciālisti daudzkārt uzsver, ka mācīšanās, tostarp jaunas valodas apguve arī senioram ir tikai apsveicama un pat vēlama. 

Jā, galvas smadzenes ir sarežģīta struktūra, taču ar ļoti augstu funkcionēšanas un pašorganizācijas spēju. Tādējādi par labu nāks jebkādi kognitīvie stimuli un treniņi, un tas attiecināms arī uz maziem bērniem un valodas apguvi. No zinātniskā viedokļa raugoties, noteikti nebūtu jāsatraucas, ja bērns mazā vecumā vienlaikus mācās un runā vairākās valodās. Tas tieši nāks par labu.