Konflikts starp Irānu un Izraēlu no jauna uzjundīja bailes no kodolieroču izmantošanas attiecību kārtošanā pasaulē. Kas īsti ir kodolieroču pamatā? Kā tie top? Cik lielas rezerves var sagatavot viena valsts un kas ir urāna centrifūga? Un kādas sekas sagaidītu pasauli kodolkara gadījumā? Sarunā meklēsim atbildes kopā ar radiācijas ķīmiķi, zinātnisko konsultanti Guntu Ķizāni.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (2)
---Tie speciālisti, kas apkalpo AES, nav tie paši, kas apkalpo kodolieročus un Ukrainai tādi nebija. Ja pieņem, ka Ukrainai kodolieroči būtu palikuši, tad uz līdzenas vietas vajadzētu radīt jaunu nozari līdzīgu Arzamasai, tikai lai kodolieročus uzturētu kārtībā.
---Pagājušajā gadsimtā tika izdarīti ap 2 tūkstoši izmēģinājuma kodolsprādzienu. Militārie speciālisti nonāca pie slēdziena, ka izmantot kaujas laukā kodolieročus ir visai problemātiski. Lai enerģija un līdzekļi neaizietu pa tukšo, vajadzīgs, lai pretinieka armija sadrūzmētos ierobežotā telpā, bet tieši tāpēc jau tas nenotiks. Vienīgais brīdis, kad armija drūzmējas, tas ir pirms iebrukuma svēšā valstī. Tieši tajā brīdī ir jāpiedraud vai jāpielieto, lai tam būtu kaut kāds efekts un jēga.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X