Pēc klausītāju lūguma skaidrojam, kā raķešu starti un citi ar kosmosu saistīti tehnoloģiju veikumi ietekmē Zemes atmosfēru? Vai tiešām raķešu startos atmosfērā izsit caurumus, kas ir melnais ogleklis un kāda ir kosmosa nozares "zaļā pēda", raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro astronomijas entuaziasti Ints Ķešāns un Raitis Misa.

2022. gadā tika veikti 180 orbitālie starti. Tas nav tik daudz, kā bija 20. gadsimta 60. gados, bet startu paliek arvien vairāk un ir prognozes, ka arvien pieaugs.

Runājot par degvielu, ko sadedzina kosmosa kuģim startējot, tas ir niecīgs daudzums, salīdzinot ar citām industrijām.

"Ja salīdzināt ar pārējo industriju uz zemes, vienalga, vai skatāmies aviāciju, automobiļus, kuģus, vai vienalga kādu ražošanu, tas piesārņojums, ko nesēji dod, ir nesalīdzināmi mazs," atzīst Ints Ķešāns.

"Es domāju, ka virtuvē mēs vairāk sadedzinām gāzi, nekā piesārņojums, ko rada raķetes," piebilst Raitis Misa.

Ints Ķešāns skaidro, ka ir aprēķināts, ka no vidēji 150 - 180 startiem atmosfērā nonāk ap 1000 tonnām ogļekļa dioksīda.

"Varētu šķist, ka daudz. Tajā pašā laikā mēs kopumā izmetam atmosfērā vairāk nekā 40 miljardus tonnu," norāda Ints Ķešāns. "Katras desmit sekundes 1000 tonnas ir tas, ko visa kosmosa industrija gada laikā izmet. Tas ir nenozīmīgi niecīgs skaitlis."

Tā desmitmiljonā daļiņa no kopējā piesārņojuma "pīrāga".

"Jā, tas ir kaitīgi, jā tie ir izmeši, bet uz pārējā fona tas ir piliens jūrā vārda burtiskā nozīmē," vērtē Ints Ķešāns.

Līdzīgi var teikt par materiāliem un to ražošanu kosmosa kuģiem, salīdzinot ar materiālu daudzumu, ko izmanto citās nozarēs.