Domā kritiski - šo jēdzienu pēdējās desmitgadēs dzirdam ik uz soļa. Domāt kritiski māca arī skolā, eksperti mūs aicina kritiski domāt, kad lasām ziņas internetā, tāpat kritisko domāšanu iesaka izmantot arī privātās dzīves plānošanā, lēmumu pieņemšanā par savu veselību un uzņemoties kredītsaistības. Kādas ir cilvēka spējas domāt kritiski un emocionālās būtnes cilvēki vienmēr var spriest izsvērti un kritiski, vērtē komunikācijas zinātnes doktore, biznesa konsultante Olga Procevska.

Ingus Barovska pētījums par mītradi

Mītrade jeb mitopoēze bija veids, kā cilvēki senatnē skaidroja gan pasaules izcelšanos, gan citas parādības, ko nespēja saprast. Taču mīti par pasaules beigām, politiķiem kā glābējiem un izdomas pilni stāsti par jaunām tehnoloģijām nav nekur izzuduši. Šiem jautājumiem vairāku gadu garumā pievērsies Ingus Barovskis - Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes pētnieks, Rakstniecības un mūzikas muzeja Krājuma izpētes nodaļas mākslas eksperts, kā arī docents Ekonomikas un kultūras augstskolā. Viņa veikums nesen apkopots grāmatā “Mythopoeia: mūsdienu mītrade”.

“Mythopoeia” ir sengrieķu vārds, un tulkojumā tas nozīmē “mitopoēze” jeb “mītu radīšana”. Grāmata dienasgaismu ieraudzīja šī gada septembra sākumā, tajā bagātīgi izklāstīta gan mītu radīšanas teorija, gan sniegti piemēri, kad arī mūsdienās turpinām seno mītu tradīciju. Interese par folkloru un mītu pasauli pētniekam ir jau kopš studiju laikiem Latvijas Universitātē, un grāmatu viņš raksturo kā starpdisciplināru pētījumu, jo arī folkloristika mūsdienās vairs nevar būt šaura nozare.

Būtisku daļu no Ingus Barovska grāmatas veido mūsdienu mītstāstu apraksti, kas aptver gan pasaules uzbūvi, gan ikdienas mītus. Pētnieks sācis ar pašu būtiskāko mītiskajā domāšanā - mītu par pasaules koku, kas ar galotni, stumbru un saknēm attēlo trīsdimensionālu pasaules uzbūves izpratni. Grāmatā ietverti arī apraksti par politiķiem kā maģiskajiem glābējiem, skaidrojumi mītiem par pasaules bojāeju, skaistuma un jaunības kultu, seksuālo minoritāšu kopienu, kā arī citām parādībām, un grāmata balstīta Latvijas vidē. Covid-19 pandēmijas mitoloģija kā liela lavīna sākusies tad, kad grāmatas makets jau bijis teju gatavs, tāpēc grāmatā stāsti par pandēmiju daļēji iekļauti, bet tos varētu attīstīt vēl.