Savulaik jūrnieki jūrā orientējās, lūkojoties zvaigznēs un kompasā, mūsdienās talkā nāk GPS aparāti un citas tehnoloģijas, ar kuru palīdzību var nekļūdīgi noteikt savu atrašanos vietu vidē, kurā tikpat kā nav atskaites punktu. Kā notiek kuģu navigācija jūrā, kādas navigācijas zīmes tiek izmantotas un kā kuģi izvairās no sadursmes ar citiem kuģiem vai dabīgajiem šķēršļiem? Par kuģu navigāciju un pārvietošanās tīklu pasaules ūdeņos un ostās raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta kapteinis, Latvijas Kuģu kapteiņu valdes loceklis Ivo Logins.

Zvaigzņu kartes jūrā savu aktualitāti nav zaudējušas, tās vienīgi ir nepamatoti piemirstas uz kuģiem. Joprojām uz katra kuģa jābūt sekstantam, zvaigžņu kartei un zvaigžņu globusam. Katrs navigators apgūst jūrniecības astronomiju un viņam jāspēj noteikt kuģa atrašanās vietu ar astronomiskiem paņēmieniem. Navigācijā izmanto ap 160 zvaigžņu un visas lielākās planētas.

Jaunu navigācijas studiju laboratorija Jūras akadēmijā

Latvijas Jūras akadēmija šogad atvēra jaunu navigācijas studiju laboratoriju, kurā studentiem ir iespēja izmantojot simulatorus mācīties kuģu manevrēšanu. Reportāža no jaunatvērtās laboratorijas, kurā studentiem, kas vēlas kļūt par kapteiņiem un stūrmaņiem, jāapgūst gan darbs ar radariem, gan rācijām, un neskaitāmas stundas jāpavada uz kuģa tiltiņa stimulatora.

Arī reportāžas autorei Ievai Valeinei pašai bija iespēja izmēģināt virtuālā tankkuģa vadību, kuru „veiksmīgi uzsēdināja uz sēkļa”.

Zemūdens ziņas, jūras ziņas

Aizraujoša ziņa pirātu faniem un tiem, kas klusībā vienmēr cerējuši atrast lielas jūrā apslēptas bagātības – aizvadītajā vasarā tas ir izdevies kādai nirēju grupai Floridas krastos. 1715. gadā  spāņu kuģis „Capitana” nogrima Floridas piekrastē un visus šos gadsimtus jūras dzelmē tas ir slēpis vairāk nekā miljons dolāru vērtus dārgumus, galvenokārt dažādu zelta izstrādājumus.

Dārgumi atrasti 305 metru attālumā no krasta un tikai 4,5 metru dziļumā. Zināms, ka „Capitana” kopā ar vēl desmit citiem kuģiem regulāri pārvadāja zeltu, sudrabu un citus dārgumus no Spānijas kolonijām uz Eiropu, līdz 1715. gada jūlijā tos skāra mežonīga vētra. Protams, visiem tagad interesē, kā tiks sadalīti dārgumi. Tā kā tie atrasti Floridā, tie tur arī paliks - sava tiesa tiks valstij, bet pārējais vienlīdzīgi sadalīts starp atradējiem un šo kuģu arhīva speciālistiem.

Taču, runājot par to, ko kuģi aiz sevis atstāj jūrā bez dārglietām, šoreiz ziņa par negatīvo ietekmi: nesavākti balasta ūdeņi, kas tiek izgāzti no kuģiem, un tālāk jau dara savu negatīvo darbiņu dažādas ūdenstilpēs. Tā kā kuģu satiksme ir starptautiska un bieži vien savieno nevis vairs tikai viena reģiona ostas, bet gan dažādu platuma grādu jūras un okeānus, aktuāla problēma ir tā saucamie bezbiļetnieki – organismi, kas atceļo kopa ar balasta ūdeni. Tā nu kuģi sev līdzi atnes gan mazus mikroorganismus, gan arī lielākus dzīvniekus. Tas viss veicina jaunu sugu ienākšanu noteiktās teritorijās un, ja jaunpienācēji sāk nodarīt ekonomiskus un ekoloģiskus zaudējumus, piemēram, izēdot kādas vietējās sugas vai to barību, tad tās jau kļūst par invazīvajām sugām. Šobrīd starptautiskā balasta ūdens apmaiņas konvencija vēl nav stājusies spēkā, jo tā nav ratificēta noteiktā skaitā valstu, un līdz ar to, daudz kas šajā jomā notiek uz tā saucamā brīvprātības principa.

Zinātnieki no Minhenes veikuši aprēķinus, kā labāk attīrīt balasta ūdeni un mudina izmantot filtrācijas procesu nevis līdz šim ierasto elektroķīmisko dezinfekciju kuģu attīrīšanā. Izrādās, šī metode rada neskaitāmus potenciālos toksiskos atkritumus.

Pieaugot kuģu skaitam un tirdzniecības intensitātei, balasta ūdeņu problēma kļūst arvien aktuālāka visā pasaulē. Līdzās klimata izmaiņām, jaunatvestie organismi rada papildu slodzi esošajās ekosistēmās, tāpēc invazīvo sugu draudi ir ļoti nopietna lieta, par ko jādomā gan politikas veidotājiem, gan teritoriju plānotājiem un kuģu īpašniekiem. Latvijā jau ir ienākušas vairākas invazīvas sugas un viens no pamanāmākajiem ir apaļais jūras grundulis – šī zivs līdz Baltijas jūrai atceļojusi no Melnās un Kaspijas jūras reģiona un paguvusi jau apēst lielu daļu gliemeņu arī Latvijas piekrastes ūdeņos, apdraudot vietējo zivju mazuļu populācijas un mūsu zemūdens vides daudzveidību.

Par vācu zinātnieku pētījumu un ierisinājumiem balasta ūdeņu attīrīšanai sīkāk varat meklēt www.sciencedaily.com.