Dzīve tiešsaistē, īpaši jau šogad, ne vienā vien valstī ir uzņēmusi arvien lielākus apgriezienus. Mēs internetā arvien vairāk iepērkamies, mācāmies, strādājam un arī atpūšamies. Tas viss tikai norāda uz to, ka datus par sevi digitālajā vidē arī atstājam gluži kā pēdu nospiedumus smiltīs. Kurš sprintā ar laiku ir veiksmīgāks – jaunu IT tehnoloģiju izstrādātāji vai tie, kuri lūko, kā šīs tehnoloģijas un tām radītās drošības sistēmas apiet? Kā dzīvot šajā gadsimtā tā, lai vienlaikus baudītu visus labumus, ko sniedz digitālā vide, bet arī lai nepakļautu sevi riskam, diskutē uzņēmuma “Cyber Circle” vadītājs Aleksandrs Orlovs un Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnieties.

"Labākie eksemplāri, ko es esmu dzirdējis, viņi gatavojušies sarunai tieši ar jums. Viņi painteresējušies, šie krāpnieki, ar ko jūs nodarbojaties, kādi ir jūsu vai vaļasprieki un šo sarunu jau sāk veidot ar informāciju, ko par jums ir noskaidrojuši, ko jūs paši esat izstāstījuši internetā vai ko var atrast," par krāpnieku darba metodēm stāsta Gints Mālkalnietis.

"Un jūs saprotat, kad viņi noteikti jūs pazīst, varbūt kaut kādi paziņu paziņas. Šis uzticamības līmenis šādi iesāktai sarunai, protams, ka ir augstāks. Ja cilvēks teiksim saprot, ka nē, šis paziņa mani nevarētu nekādi, ieteikt kādam citam, trešajai pusei, protams, ka var atpazīt šādus krāpnieciskus piedāvājumus, bet daudzi tomēr nespēj," vērtē Mālkalnietis.

"Ja zini, kā tās metodes strādā, viņus var atpazīt. Vienīgais, viņi strādā pamatā uz vienu, ka cilvēkiem gribas peļņu, gribas naudu, otrkārt, uz ātrumu un nedod laiku jums apdomāties, viņi tiek tā saruna tiek uzsākta diezgan agresīvi, diezgan ievelkoši," skaidro Mālkalnietis.

Tāpat šādiem zvaniem mēdz izraudzīties laiku, kad pašam ir mazāk iespēju piesēsties, pieņemt lēmumu vai zvanot atsaucas uz tuvinieku vai radinieku, kurš nav mājās.

"Jebkurā gadījumā, kur dodat visus datus par sevi, kas, piemēram, ir tipisks interneta veikals, jūs viņus dodat labā ticībā, ka viņi tos datus spēs attiecīgi glabāt, apstrādāt un tie nekur nenonāks tālāk pie tiem, kam nevajag. Diemžēl šo uzņēmumu spējas viņus nosargāt arī ir ierobežotas. Gana daudz ir uzlauztu interneta veikalu, uzlauztu kaut kādu citu uzņēmumu datu bāžu, kuras netiek sargātas atbilstoši tam, kā viņam vajadzētu to darīt," norāda Mālkalnietis.

"Diemžēl tādas universālas receptes, ka šeit es došu, tas ir ticamākais, ir simtprocentīgi drošs, un šeit es noteikti nedošu, tas nav tik viennozīmīgi pasakāms."

"Bieži vien Latvijā redzam, atšķiras uzņēmumu brieduma pakāpe kiberaizsardzībā un arī tā izpratnē, ko vajadzētu darīt ar ikdienas operācijām un ar izglītību. Ja uzdotu jautājumu gandrīz jebkurai organizācijai, vai jūs esat pārliecināti, ka neesat kompromitēti kaut kādā veidā, bieži vien nebūs tāda pārliecinoša jā, jo ir ļoti daudz dažādu tehnoloģiju, procedūru un rīku jābūt ieviestiem un jābūt iemaņām, lai droši to apgalvotu," uzskata Aleksandrs Orlovs.

RTU tapusi jauna programmatūra, kas laikus palīdz atpazīt  kibernoziedzniekus

Pēdējā laikā  Covid-19 noteiktie ierobežojumi ir veicinājuši gan attālinātu strādāšanu, gan mācīšanos interneta vidē, un  arī interneta pirāti jeb hakeri, jeb kibernoziedznieki izmanto šo  rosību, lai izstrādātu aizvien jaunas  metodes, kā piekļūt dažādiem datiem.

Rīgas Tehniskās universitātes Informācijas tehnoloģiju speciālisti ir izstrādājuši jaunu programmu, kas palīdz laikus atpazīt kibernoziedzniekus, kuri ir ieinteresēti sensitīvu datu ieguvē, protams, naudas pelnīšanā un reizēm vienkārši – huligānismā interneta vidē.

„Ļaundaru uzbrukumu sarežģītības pakāpe visu laiku pieaug, un ir arvien grūtāk laikus reaģēt uz dažādiem apdraudējumiem datortīklos.” atzīst Rīgas Tehniskās universitātes Informācijas tehnoloģijas institūta direktors, profesors Jānis Grabis, kurš stāsta, kāds jauns risinājums un aizsardzības programmatūra ir tapusi RTU.