Pirms 200 gadiem dibinātā Kurzemes literatūras un mākslas biedrība bija viena no pirmajām zinātniskajām biedrībām Austrumbaltijā. Ko tā deva un kas tajā notika? Raidījuma Zināmais nezināmajā studijā LU Vēstures un filozofijas fakultātes dekānu, vēsturnieks Andris Šnē un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieku, literatūrzinātnieks Pauls Daija.
Pirms vairākiem gadiem akadēmiķis Jānis Stradiņš veltīja īpašu lekciju Latvijas Zinātņu akadēmijas aizsākumiem un saistīja to tieši ar Kurzemes literatūras un mākslas biedrību. 1815. gada 23. novembrī tās dibinātāji bija astoņi pazīstami Jelgavas sabiedriski darbinieki – seši liberāli muižniecības pārstāvji un guberņas ierēdņi, vēstures profesors brīvmūrnieks Karls Vilhelms Krūze un pazīstamais vēsturnieks, pēdējā Kurzemes hercoga Pētera Bīrona bijušais arhivārs un Jelgavas muzeja dibinātājs Johans Frīdrihs fon Reke. Viņi vēlējās radīt vietēju forumu aktuālāko zinātnisko un sabiedrisko problēmu apspriešanai, veidot tiltu starp Austrumiem un Rietumiem (tolaik starp Krieviju un Vāciju) un intelektuāli vienot trīs Baltijas provinces.
Viens no biedrības dibinātājiem bija arī barons Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs un viņš 19. gadsimta sākumā bija ievērojams jurists un dzejnieks. Viņš arī tulkoja vācu valodā un publicēja Neredzīgā Indriķa vārsmas.
Kurzemes guberņa tikai 20 gadus pirms biedrības dibināšanas bija iekļauta Krievijas impērijas sastāvā, daudz vēlāk nekā Vidzeme, intelektuāli tā bija tuvāka Rietumiem, Vācijai, īpaši Prūsijas karaļvalstij. Dzīvas un spilgtas vēl bija atmiņas par Kurzemes hercogisti un tās izglītības un kultūras centru – Academia Petrina, kas tur darbojās kopš 1775. gada.
Biedrība centās piesaistīt sev iespējami plašu prominentu personu loku, ievēlot par biedriem gan zinātniekus, gan māksliniekus un rakstniekus, gan arī mācītājus un ierēdņus ar plašām intelektuālām interesēm, turklāt no visas Baltijas, arī no Rīgas, un Tērbatas.
Pirmie 10 biedrības darbības gadi bija visradošākie un produktīvākie zinātniskā ziņā. Kaut arī biedrība turpināja pastāvēt līdz pat Baltijas vācu repatriācijai 1939. gadā, pieredzot kāpumus un kritumus, taču vēlāk tā vairāk pievērsās Kurzemes novadniecisko, vēsturisko un mākslas vērtību izpētei. Lielie pētnieciskie vai visu sabiedrību rosinošie projekti vairāk saistāmi ar biedrības darbības sākuma posmu.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (1)
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X