ASV prezidents Donalds Trams ne reizi vien izteicies par "labiem" un "sliktiem" gēniem, pastiprinot noraidošo attieksmi pret imigrantiem. Arī biznesmenis Īlons Masks savā retorikā izmanto ģenētiku, piemēram, stāstot kā "glābs pasauli" ar saviem gēniem, radot daudz pēcnācēju. Kāpēc valstu vadītājiem ģenētika jau vēsturiski ir bijis trumpis retorikā? Un, vai patiešām ir tādi - labi un slikti - gēni? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta vadošais pētnieks, bioētikas speciālists Ivars Neiders un Latvijas Universitātes profesors, ģenētiķis Īzaks Rašals.

Sīkbūtņu DNS pētniecība

Ģenētiskā informācija atrodas visās dzīvajās šūnās un līdz ar to šo informāciju par jebkuru dzīvo organismu var atrast apkārtējā vidē - zemē, gaisā un ūdenī, kur vien kāds  organisms ir bijis tuvumā. Šoreiz izzinām, kā Latvijas Hidroekoloģijas institūta speciālisti ūdens paraugos atrod un pēta tur mītošo sīkbūtņu DNS. Stāsta šī institūta pētniece Iveta Jurgensone.

DNS jeb ģenētiskais kods ir unikāls katrai dzīvai būtnei, pat daļai no vīrusiem tāds ir sastopams, tāpēc, ja apkārtējā vidē vienalga kāda lieluma dzīva radība ir atstājusi savas pēdas, speciālisti ar dažādām metodēm, paņemot paraugus, piemēram no ūdens, var noteikt kādas konkrētas sugas īpatņi šajā vidē uzturas.

Sākums ir vienkāršs: pētnieki tīrā spainī iesūknē ūdeni, caur īpašu smalku filtru to izfiltrē un tālāk darbs ir ģenētiķiem - tā pāris vārdos var raksturot procesu, kad Latvijas Hidroekoloģijas institūta speciālisti ūdens paraugos meklē planktonā jeb brīvi peldošo ļoti sīku augu un dzīvnieku kopumā  atsevišķu sugu pārstāvjus. Bet detalizētāk par šo pētniecības metodi, kad ūdens sastāvā pēc gēnu analīzes var noteikt, kas tieši tur mitinās, stāsta institūta pētniece Iveta Jurgensone.

Raidījuma ievadā savā grāmatplauktā ļauj ielūkoties profesore Aija Zobena

Mūsu raidījumā bieži viesojas zinātnieki, kuri stāsta par savas jomas pētījumiem un jaunākajaiem atklājumiem kādā nozarē. Taču ne mazāk interesantas pērles atrodamas šo cilvēku grāmatu plauktos. Šoreiz piedāvājam iepazīt, ko interesantu ar zinatnisku skatu ir izlasījusi Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesore Aija Zobena.

Profesore izvēlējusies savu "mūža grāmatu", ko labprāt pārlasa un arī izmanto kā piemēru, stāstot par socioloģiju. Neskatoties uz to, ka šī grāmata ir Latvijas kultūras kanonā, to daudzi nav lasījuši. Tā ir Jāņa Jaunsudrabiņa „Baltā grāmata”.