Ja tuvākajos mežos un dārzos trūkst koku dobumu, kuros putnam patverties, putnu būrītis spārnotajiem draugiem būs liels atspaids, taču tikai tad, ja būrītis būs pareizi taisīts. Kādam tam jābūt, lai to par labu esam atzītu putni? Kā to pareizi uzstādīt, kādos gadījumos tīrīt un kā izveidot tā, lai tas nekļūst par barotavu plēsējiem, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns.

Putnu būri jābūvē, jo aizvien mazāk kļūst dobumaino koku.

Putnu būrus var būvēt gan ziemā, gan vēlāk pavasarī, bet ir pats pēdējais brīdis iztīrīt iepriekšējos gados uzliktos putnu būrus. Kurzemē jau jāskatās, vai nav uzbūvēta pa virsu vecai ligzdai jaunā. Tā kā putni būvē vienu ligzdu virs otras, jaunā mājvieta ir vieglāk sasniedzama kaķiem vai caunām.

Jāatceras, ka būris jātaisa izjaucams, lai to viegli varētu iztīrīt.

Ja putnu būrim ir no iekšpuses ēvelēti dēļi, tas kļūst no mājas par zārciņu. Iekšpusē jābūt neēvelētiem dēļiem, lai mazo putnu nadziņi var aizķerties un viņi tiktu ārā.

Skaisti, ja skreja būrītim iegriezta pa vidu, bet to vēlams likt pie augšējās malas, galvenais, lai pietiekami liela, formai nav nozīmes. Rīgas Zooloģiskā dārza mājas lapā var atrast pamācību, kā pareizi izgatavot būri zīlītēm un strazdiem.

2. un 3. aprīlī būs Putnu dienas Zoodārzā. Varēs gatavot putnu būrus.

Putnu mīlas dzīves peripetijas

Kā putni dibina ģimeni - iepazīstas, veido pārus un audzina bērnus. Putna dziedāšana ir atbildīgs un briesmu pilns darbs, viņi nedzied prieka pēc. Kā pavasara laikā šie lidoņi meklē partneri, veido ligzdu, ir vai nav uzticīgi cits citam, jeb par putnu mīlas dzīves peripetijām un mazuļu audzināšanu stāsta ornitologs Viesturs Ķerus. 

Putni atpazīst viltojumus savā ligzdā

Ir kāds īpaši viltīgs putns, kuru varētu dēvēt par putnu pasaules viltotāju - putnu, kas savas olas izdēj tādas, kādas viņam ir izdevīgi - runa ir par bēdīgi slaveno dzeguzi, kas olas dēj svešās ligzdas, tādējādi rūpes par savām atvasēm uzticot citiem putniem. Dzeguze ir izstrādājusi īpašu mehānismu, kā noslēpt, ka izdētā ola ir sveša un perējamais bērns nav ligzdas īpašnieku mazulis. Dzeguze vilto savu olu - izdēj to tādā krāsā un rakstā, kādā parasti dēj svešās ligzdas saimnieki. Proti, ja dzeguze savas olas dēj dārza ķauķa ligzdā, tad ola būs līdzīga dārza ķauķa olai. Izmēram putnu gadījumā nav nozīmes, svarīgas ir līdzīgs olas raksts un krāsa, tādējādi dzeguzei izdodas ar viltoto olu apmānīt topošos audžuvecākus, pat ja dzeguzes ola izmērā atšķiras. Taču rodas jautājums, kā šo ligzdu saimnieki nepamana, ka viņu ligzdā iedētas olas, kas nemaz nav pašu un ka knābis, kas uzstājīgi prasa barību, nemaz nav pašu bērns? Kāds pētījums liek domāt, ka putni ir iemanījušies atklāt šo dzeguzes viltību - līdzīgi kā cilvēki atpazīst sejas, putni atpazīst savu olu rakstu un dažas sugas šādus viltojumus atpazīst pat 100% gadījumu. Pētniekiem izdevies fiksēt līdzības un atšķirības olu krāsojumā, liekot lietā datorprogrammu, kas informāciju analizē līdzīgi pirkstu nospiedumu analizēšanai.

Izrādās putni šādu detalizētu olu analīzi spēj veikt bez tehnoloģiju palīdzības. Starp citu šāda veida uzvedība, kas zinātniski iemantojusi perējuma parazītisma vārdu, ir novērota ne tikai putniem, bet arī zivīm un kukaiņiem. Bet putni ir iemācījušies atpazīt ne tikai liekēdi savā ligzdā, bet arī citas nevēlamas sejas, piemēram, cilvēku. Antarktīdas klijkaija ir spilgts piemērs tam, kā putni atpazīst cilvēku, kas reiz tiem ir traucējis. Kāda pētnieku komanda par šo fenomenu pārliecinājusies pētot klijkaiju ligzdas. Pēc atkārtotiem klijkaiju agresīviem uzbrukumiem, aizstāvot savas ligzdas, pētnieki nolēmuši veikt eksperimentu - vai putni atpazīs, kurš ir ļaunais traucētājs un kurš - nē? Par pārsteigumu pētniekiem, klijkaijas uzbrukušas tiem, kuri savulaik līduši pie ligzdām un tādējādi izsaukuši dusmas putnos. Bet par pētniekiem, kas nebija putnus iepriekš nokaitinājuši, putni neizrādīja nekādu interesi. Zīmīgi, ka pētnieki bija ģērbti pilnīgi vienādi, un tas licis domāt, ka putni patiešām atpazīst un atceras cilvēku sejas.