Lasīt ogas, sēņot, ievākt zāļu tējas - tā ir Eiropā nemaz ne tik bieži novērota nodarbe 21. gadsimtā, tomēr latvieši to aizvien piekopj. Vienam tas ir sezonāls peļņas avots, citam - hobijs un relaksācija, vēl kādam gadu no gadu piekopta tradīcija, kas iezīmē gadalaika ritumu. Kā šī tradīcija ievākt savvaļas augus turpinās mūsdienās? Raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē sociologs, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) tenūrprofesors Miķelis Grīviņš un RSU Sociālo zinātņu fakultātes vadošā pētniece Jana Kukaine.
Pirms sarunas zinātnes ziņas
Skatoties, ko šonedēļ atklāj zinātnei veltītās tīmekļa vietnes, var teikt arī labi zināmās lietās var ieraudzīt ko jaunu, un allaž pastāv iespēja vēl ko nezināmu atrast tur, kur it kā viss jau ir atklāts.
Matemātiķi aprakstījuši jauna veida formu, kas sastopama dabā
Žurnāls “Nature” raksta, ka matemātiķi atklājuši jaunu kategoriju formai, kas redzama dabā, un tās ir tā saucamās “mīkstās šūnas” - formas ar noapaļotiem stūriem un smailiem galiem, kas sader kopā plaknē. Šādas formas ir raksturīgas sīpoliem (šķēsgriezumā to var labi redzēt), moluskiem, tas ir arī veids, kādā sēklas ir “iepakotas” augos. Tātad visai bieži izplatīta parādība dabā, un matemātiķiem interesējis, kā šādas formas aizpilda virsmu divdimensionāli.
Mākslīgais intelekts palīdzējis atklāt simtiem seno Naskas zīmējumu Peru tuksnesī
Arheologi ir izmantojuši mākslīgo intelektu, lai atklātu simtiem liela mēroga Naskas zīmējumu Peru tuksnesī, un šajos zīmējumos attēlotas tādas figūras kā lamas un nocirstas cilvēku galvas.
Arheologi saista šos darinājumus ar Naskas kultūras cilvēkiem, kuri aptuveni pirms 2000 gadu sāka iegravēt zemē šādus attēlus, ko sauc par ģeoglifiem. Šie konkrētie ģeoglifi ir mazāki un vecāki par Naskas līnijām un citām līdz šim atrastajām figūrām, kas attēlo milzīgas, vairāku kilometru garumā izstiepušās ģeometriskas formas, vai savvaļas dzīvniekus, kuru garums ir vidēji aptuveni 90 metri. Jaunatklātajos attēlos parasti ir attēlotas humanoīdu figūras un pieradināti dzīvnieki, kuru garums ir aptuveni deviņi metri.
Hroniskas traumatiskās encefalopātijas agrīnās pazīmes
“National Geographic” raksta, ka vairāku gadu garumā pētnieki ir novērojuši 130 bokserus un jauktās cīņas mākslas sportistus, pamanot izmaiņas sportistu smadzeņu tilpumā un kognitīvajās prasmēs, tādā veidā prognozējot hronisku traumatisko encefalopātiju.
Saskaņā ar pētījumu katrs trešais bijušais Amerikāņu Nacionālās futbola līgas sportists uzskata, ka viņam ir neirodeģeneratīvi traucējumi, ko izraisījuši vairāki satricinājumi vai sitieni pa galvu.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (3)
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X