Jau vairāk nekā pusotrs miljons bēgļu devušies prom no kara postītās Ukrainas, tostarp, studenti, pētnieki un akadēmiskais personāls. Viņiem palīgā steidzas draugi, radi, paziņas, kolēģi un arī pavisam sveši cilvēki no visas Eiropas un pat vēl tālāk. Arī Latvijā ir vairākas iniciatīvas palīdzības sniegšanā Ukrainas bēgļiem, viena no tādām paredzēta tieši studentiem un akadēmiskajam personālam. "Science For Ukraine" jeb "Zinātne Ukrainai" ir tikko tapusi palīdzības kustība, kura ļaus starptautiskajai zinātnes kopienai reāli nākt talkā kolēģiem no Ukrainas. Kā tas notiek un kā radusies šī iniciatīva, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece un viena no iniciatīvas autorēm Sanita Reinsone un Grācas Tehniskā universitātes pēcdoktorantūras pētnieks Matīss Reinfelds.

Sanita Reinsone atzīst, ka akadēmiskai pasaulei ir liela vēlme palīdzēt Ukrainai. Sākotnējā vēlme bija apvienot dažādus Eiropas un pasaules pētniecības institūtu piedāvājumus studentiem un pētniekiem, kas cietuši no kara Ukrainā un vēlētos īstermiņa vai ilgāka laika atbalstu dažādos veidos.

"Iniciatīva aizsākās 26. februārī un ātri attīstījās. Pāris cilvēkiem, kas to aizsāka, pievienojās arvien vairāk no dažādām valstīm, līdz tā ir strukturēta brīvprātīgo organizācija, kurā ir koordinatori no 30 valstīm, kas nodarbojas nacionālajā līmenī, vācot informāciju un palīdzot  universitātēm un pētnieku grupām saprast, ko piedāvā," stāsta Sanita Reinsone.

Kopumā komandā ir ap 60 cilvēku un arvien pievienojas vēl.

Tehnoloģijas mainījušas ieročus, ar kuriem Krievija iebrūk Ukrainā

Pašlaik Ukrainā notiekošais karš nebūt nav cīņa tikai ar tankiem vai raķetēm. Kā īstā hibrīdkarā ļoti lielu lomu te spēlē gan maldinoša informācija, gan citi iznīcinātāji. Par vakuumbumbām, hiperskaņas raķetēm un cita veida ieročiem ierakstā, vienlaikus skaidrojot, kuri no šiem ieročiem ir mūsdienīgi un kuri – seni krājumi no noliktavām. 

"Briesmīgākais ierocis, ko Krievija jau ir pielietojusi, kas šobrīd darbojas ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā un pasaulē, tas ir viņa šīs informatīvais ierocis. Redziet, cik tālu pasaule ir nogājusi. Šobrīd cilvēki vairs nereaģē uz operatīvu informāciju. Iedarbība ir nonivelēta līdz tam, kas bija tumšajos viduslaikos, līdz ticības līmenim. Principā nekādi citi  argumenti vairs nedarbojas. Tā ir sava veida reliģija. Un ko izdarīja Krievija, ko ir izdarījis Putins, viņš ir radījis alternatīvu pasaules uzskatu, alternatīvu reālitāti, alternatīvu vēsturi. Cilvēkam uz ielas rāda fotogrāfijas, viņš saka - es neticu un viss. Tu vari nostāties uz galvas, viņš netic.

Tas ir visbriesmīgākais ierocis, kas šobrīd ir bijis pielietots, kas turpina darboties, ar kuru ir jācīnās, un acīmredzot šeit frontes pirmajā līnijā ir tieši masu mediji. Šis konflikts nav tīri militārs, tā ir tā hibrīdā kara aktīvā fāze, šeit ir gan militārajās, gan politiskais, gan viss pārējais. Viss ir savijies kopā."

Šādi stāstu par Ukrainas karā izmantotajiem ieročiem iesāk inženierzinātņu doktors, Rīgas Tehniskās universitātes Aizsardzības un militāro tehnoloģiju pētniecības centra vadītājs Juris Ķiploks.

Runājot par militārajiem ieročiem, mēs nevaram ignorēt informatīvo karu, kuru Krievija, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, izvērš jau gadiem. Kā sarunas laikā norāda Juris Ķiploks, mūsu cilvēki prasa pierādījumus, Krievijas iedzīvotāji dzīvo ticībā, viņi neprasa pierādījumus. 

Vēl par citiem ieročiem, kas šobrīd praktiski tiek izmantoti Ukrainā, un pētnieki stāsta, ka nekā jauna tur neesot, šīs metodes un arī paši krājumi Krievijai vēl ir no Padomju Savienības laikiem.