Lielā Daugava, straujā Gauja, Lielupe un Venta, un tad vēl lērums mazāku upju - vairāk nekā 12 tūkstošu kopā. Tāda ir upju statistika mūsu zemē. Ne velti upes ir Latvijas ainavai tik raksturīgas un cilvēka dzīvei šajā teritorijā tik tuvas, ka droši varam teikt, ka cilvēka dzīve Latvijas teritorijā izsenis bijusi upju krastos. Tās arī izmantojam, gan laivojot, gan makšķerējot, gan arī ražojot elektrību. Gan jau ka par upēm Latvijā var teikt, cik upju, tik dažādu stāstu par tām. Tomēr, ko zinām par Latvijas upēm - kas atrodas to dziļumā, kur tās sākas un beidzas? Cik "veselas" un tīras ir Latvijas upes un kā tajās "ceļo" piesārņojums?
Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes asociētais profesors, ģeogrāfs Ivars Strautnieks un Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra eksperts, projekta "LIFE GoodWater IP" vadītājs Jānis Šīre.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (1)
---Driksa ir nosaukta vikipēdijā par Lielupes atteku, bet patiesībā tā ir izrakta 14. gs. militāros nolūkos. Kad zaudēja cietokšņa aizsargbūves nozīmi, tad vienkārši par to aizmirsa. Angliski internetā- Driksa chanel.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X