Latvija jau vasarā varētu sasniegt savu pirms četriem gadiem izvirzīto mērķi kļūt par Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) asociēto dalībvalsti, jo 14. aprīlī ministru prezidents Krišjānis Kariņš un CERN ģenerāldirektore Fabiola Džanoti (Fabiola Gianotti) parakstīja līgumu par Latvijas pievienošanos CERN asociētās dalībvalsts statusā. Vēl palicis tikai pēdējais solis – līguma ratifikācija Saeimā, kas, ļoti iespējams, varētu notikt tuvāko mēnešu laikā. Iegūstot asociētās dalībvalsts statusu, Latvija gūs atdevi no CERN gan izglītībā un zinātnē, gan ekonomikā un uzņēmējdarbībā. Plašāk par gaidāmajiem ieguvumiem un līdzdalību CERN diskutē Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optomerijas fakultātes profesors un Lāzeru centra vadītājs Mārcis Auziņš, Rīgas Tehniskās universitātes profesors, Latvijas pārstāvis CERN Toms Torims un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju departamenta direktore Lauma Muižniece.

"Pēdējie četri gadi ir tie aktīvākie, kad ir jau jau bijusi ļoti skaidra valsts iesaiste šajā procesā, valdības līmenī, atbildīgo ministriju līmenī un tas ir bijis vairāk nekā tikai RTU vai Latvijas Universitātes, vai kādas citas Latvijas institūcijas sadarbība ar CERN. Tas jau ir pieņēmis tādu valsts politikas virzienu. Protams, šis jautājums ir Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē," Latvijas virzību līdzdalībai CERN raksturo Toms Torims.

2016. gadā Latvija parakstīja sadarbības līgumu ar CERN. Kopš tā laika Latvijas zinātnieki ir iesaistījušies vairākos CERN projektos.

Torims skaidro, ka CERN ir starptautiska organizācija, ko var salīdzināt ar Eiropas Savienību un NATO. CERN ir Eiropas projekts un lai arī tajā strādā pētnieki no visas pasaules, pilntiesīgas dalībvalstis ir tikai no Eiropas. Asociētās dalībvalstis ir arī no citiem kontinentiem. 

Ko nozīmē iegūt asociētās dalībvalsts statusu Eiropas Kodolpētniecības centrā?

"Bankās ir akciju turētāji, mēs kļūstam par dalībniekiem arī finansiāli, liekot savu ieguldījumu, bet tā kļūst par mūsu laboratoriju. Burtiski CERN kļūs par mūsu mājas eksperimentu," atzīst Torims. "Centrs ir bāzēts Šveices un Francijas pierobežā, bet šī ir Vācijas, Francijas, Itālijas, Polijas, Bulgārijas un arī Latvijas teritorija. Tas ir tas būtiski, ka mēs vairs neesam viesi šeit, kur strādā gan zinātnieki un uzņēmēji, uz kaut kādiem labvēlības principiem: nu jūs baigi foršā valsts, jums baigi foršie zinātnieki, nāciet pastrādāt.

Nē, mums ir pilnas tiesības to darīt un arī mums ir tiesības iesaistīt savus zinātniekus kā CERN darbiniekus, ne kā ieaicinātus darbiniekus, bet kā pilntiesīgus. Latvijas uzņēmējam ir tiesības piegādāt savus pakalpojumus un preces CERN.

Protams, asociētai valstij ir limits, mēs iemaksājam vienu miljonu Šveices franku, vienu miljonu Šveices franku mēs varam aizvest atpakaļ. Kad kļūstam par pilntiesīgu dalībvalsti, un tur ir tā starpība, mēs maksājam to pašu naudu, bet nav limita. Mums kā mazai valstij uz to ir jātiecas, tāpat kā Igaunijai un Lietuvai."

Uz Zemes veiktās simulācijas kosmosa pētniecībai

Ir visai daudz vietas, kur cilvēki ir radījuši kameras ar tādiem apstākļiem, kādi tie ir uz dažādām planētām vai izplatījumā starp zvaigznēm. Kā testē cilvēkus un kosmiskos aparātus pirms došanās kosmosā un kā uz Zemes rada vidi starpzvaigžņu organiskām vielām?

Tas ir tālākais solis, ko līdz šim zinātniekiem ir izdevies veikt – apstākļu imitācija, kādi tie bija pašos Visuma pirmsākumos, kādi tie bija pirmajā mikrosekundē, tā par Eiropas Kodolizpētes centra veiktajiem eksperimentiem elementārdaļiņu pētīšanā stāsta Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks.

Viņš stāsta arī par citām uz Zemes veiktām simulācijām, kur dažādos izpētes centros zinātnieki rada kosmosam līdzīgus apstākļus un pēta, kā tie iedarbojas uz aparātiem, mikroorganismiem un cilvēkiem.