Ikdienas maksājumi aizvien biežāk ir digitāli. Nopīkstinām telefonus pie kases, veicam zibmaksājumus un naudas pieprasījumus saziņas tīklos. Ne velti jau aizvadītajā gadā Latvijas Banka ziņoja par vienu un divu centu monētu ierobežošanu. Kas notiks ar skaidru naudu nākotnē? Vai pienāks diena, kad visi norēķini būs tikai digitāli? Vai tiešām varam teikt ardievas makiem, vaicājam Latvijas Bankas padomes loceklei Zitai Zariņai.

Vēstures lappuses mums atklāj, ka senākos laikos norēķiniem izmantota preču apmaiņa. Piemēram, es tev dodu jēru, un tu man ko citu pretim. Bet kādā brīdī šādas lietas samērot kļuvis sarežģīti, un tā nu laika gaitā nostiprinājusies ideja par citu maksāšanas līdzekli - monētām, vēlāk arī banknotēm, un mūsdienās šajā uzskaitījumā vēl varētu klāt nākt arī kriptovalūta. Ir mainījies mūsu dzīvesveids un paradumi, kā vēlamies norēķināties. Vai monētas un kopumā skaidru naudu nākotnē izmantosim maksājumiem, vai tomēr maksājumu kartes un kriptovalūta pārņems mūsu ikdienu?

"Ar makiem ir kā ar skaidro naudu, tai jābūt katra brīvai izvēlei, vai to lietojam norēķinos vai uzkrājumos," atzīst Zita Zariņa. "Varbūt daļai no mums joprojām ir ieradums katram gadījumam kādus 10 eiro skaidrā naudā līdzi nēsāt."

Norēķināties par daudz ko var bezskaidrā naudā, elektroniski. Šobrīd proporcija norēķiniem Latvijā ir virs 70% bezskaidrā naudā un mazliet zem 30% - skaidrā. Arvien vairāk cilvēku izvēlas norēķināties bezskaidrā naudā, tas nenozīmē, ka skaidra nauda izzudīs.

"Skaidrai naudai loma ir ne tikai to lietot maksājumos, bet to var lietot arī uzkrājumos. Dati eiro sistēmā rāda, ka apmēram 37% cilvēku atzīst, ka veido lielākus vai mazākus uzkrājumus skaidrā naudā, tā sadalot riskus.

Kaut ko turot, iespējams, makā, ko nenēsā līdz, bet noliekam plauktā," bilst Zita Zariņa.

Paradumi valstīs, kur maksājumiem izmanto eiro, ir atšķirīgi.

"Mēs ar saviem paradumiem mazliet mazāk mīlam skaidru naudu, nekā eiro sistēma vidēji. Tas nozīmē, ka lielāka daļa ir valstu, kur skaidrā nauda tiek izmantota vairāk, nekā to izmanto Latvijā," atzīst Zita Zariņa.

"Diapazons valstīm, kas preferē bezskaidrās naudas norēķinus, un valstīm, kas tomēr mīl skaidro naudu, ir diez gan plašs. Tam ir dažādi skaidrojumi – reģionālais, cilvēkiem dažādās valstīs ir dažādi ieradumi, kas atšķiras vecuma grupām un cilvēkiem ar dažādu izglītības līmeni un ar dažādu ienākumu līmeni. Ir diezgan daudz kritēriju, kas nosaka, kā izturamies pret skaidru naudu. Tā var būt personiska izvēle. Skaidrā nauda atšķirībā no bezskaidriem norēķiniem dod zināmu privātumu. Cilvēki privātumu vērtē ļoti augstu, Tas nenozīmē, ka viņi grib noslēpt savus darījumus un nemaksāt nodokļus."

Visās aptaujās cilvēki atzīst, ka arvien vairāk izmanto bezskaidras naudas norēķinus, bet lielais vairākums arī atzīst, jā, skaidrai naudai jāpaliek. Skaidrā naudā apjomos, iespējams, samazināsies līdz kādam kritiskam līmenim, bet neizzudīs.

Speciāliste arī iesaka turēt makā nelielus skaidras naudas uzkrājumus drošības apsvērumu dēļ, ja krīze ir valstī un uz kādu laiku nav pieejama elektrība, kā arī internets.

Pirms sarunas par naudu un maksāšanas paradumiem zinātnes žurnālu apskats.