Mālu Latvijā ir daudz un dažādi. Droši vien populārākais stāsts par Latvijas mālu ir iemūžināts slavenajā Pāvila Rozīša romānā "Ceplis", pēc kura mtie otīviem arī tapusi populārā filma ar tādu pašu nosaukumu. Tur māls, tiesa, ne sevišķi sekmīgi tiek izmantots ķieģeļu ražošanā, taču Latvijas māla izmantošanas iespējas ir daudz plašākas. kādi ir Latvijas zinātnieku jaunākie atklājumi par dažādo mālu izmantošanas iespējām mūsdienās, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Universitātes Muzeja eksperte, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētniece Vija Hodireva un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas ERAF projekta "Atbalstspēcdoktorantūras pētniecības īstenošanai'' pēcdoktorantūras vadošā pētniece Rasma Tretjakova, kura pievērsusies ezera mālu pētniecībai.

Māls mākslā

„Ir keramiķi, kas darbojas kā alķīmiķi: viņi samaļ mālu tik smalkās mikrodaļiņās, ka tas jau kļūst par glazūru,” atzīst keramiķe Līga Skariņa. Viņa stāsta par mālu faktūru, to mīcīšanu, toņiem un to, kā mālu sagatavo darbam keramiķis.

Latvijā sastopamie māli zemes dzīlēs ir veidojušies pirms vairākiem miljoniem gadu, bet arī viena lāpstas raciena dziļumā var iegūt jaunāku mālu, kas lieti noder keramikas darbiem.

Latvija ir bagāta ar māla atradumiem, bet mūsdienās ikviens mālu var nopirkt arī gatavu, tomēr Līga Skariņa ne reti vien brauc uz kādu zināmu mālainu vietu un tur izrok sev vajadzīgo materiālu.