Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2020. gada putnu izvēlējusies zivju dzenīti (Alcedo atthis). Tā kā par upēs mītošajām putnu sugām, kāds ir arī zivju dzenītis, informācijas ir maz, šī suga ir izvēlēta par gada putnu. Tas ir aicinājums ikvienam izpētīt upes, portālā Dabasdati.lv reģistrējot gan zivju dzenīša, gan citu putnu novērojumus. Šis ir gads, kad tiek uzsākts arī darbs pie jauna Latvijas ligzdojošo un ziemojošo putnu atlanta. Latvijas Radio speciālisti atklāj, kāpēc šogad pievēršama īpaša pētnieku un sabiedrības uzmanība tieši zivju dzenītim. Stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības eksperti Rolands Lebuss un Andris Dekants.

"Šarmants putniņš ar interesantu dzīvesveidu," šī gada putnu raksturo ornitologi.

Zivju dzenītis pārtiek no nelielām zivtiņām, kuras noķer pikējot ūdenī. Savu ligzdu tas veido krastu atsegumos izraktās alās. Par alas piederību zivju dzenītim var droši pateikt ar ožas palīdzību – tai ir izteikta zivju smaka. Latvijā zivju dzenītis ir sastopams visu gadu. Latvijā krastu atsegumos alās ligzdo vēl divas putnu sugas – kolonijās ligzdojošā krastu čurkste un retais bišu dzenis. Atšķirībā no zivju dzenīša, abas šīs sugas pārtiek no kukaiņiem un savas ligzdu alas var veidot arī nesaistīti ar ūdeņiem.

Īpaša vērtība gan zivju dzenīšu novērojumu reģistrēšanā, gan Latvijas ligzdojošo un ziemojošo putnu atlanta darbā būs ekspedīciju organizēšana pa upēm, kuras pieteikt ir aicināts ikviens interesents. Šī ir lieliska iespēja laivošanas entuziastiem apvienošanas kārtā iegūt vērtīgus datus par upju putniem. Bez zivju dzenīša upēs samērā bieži sastopami arī lielā gaura, gaigala, meža pīle, upes tilbīte un citi putni. Par saviem novērojumiem gan šādās ekspedīcijās, gan ārpus tām, ikviens aicināts ziņot portālā Dabasdati.lv vai ierakstot putnu balsis, ziņot uz e-pastu: putni@lob.lv.

Dabas atjaunošanā vides faktoru un cilvēka ietekme ir nebeidzama

Koraļļu rifu izzušana ir viena no problēmām, kas rodas klimata pārmaiņu rezultātā. Līdz ar to pastāv koraļļu audzētavas, lai tur radīto materiālu vēlāk pārstādītu degradētajās teritorijās okeānos. Pirms 20 gadiem salu un hidroloģiskā režīma atjaunošanas pasākumi tika uzsākti Nīderlandē. Savukārt Latvijā 90.gadu beigās un 2000.gadu sākumā piejūras dabas parkā „Pape” nonāca lielie zālēdāji. Visam iepriekšminētajam ir kaut kas kopīgs – runa ir par dabas atjaunošanu, un tas ir nepārtraukts process, jo vides faktoru un cilvēka ietekme ir nebeidzama. Par dabas atjaunošanu plašāk stāsta Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis un Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes docente, piekrastes biotopu eksperte Brigita Laime.