Latvijas Universitātes pētnieki sadarbībā ar kolēģiem no Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra un Rīgas Tehnisko universitātes cilvēka šūnās atraduši neparastu DNS formu ar neparastu iepakojumu un genoma apkalpošanas funkciju. Pētījums palīdz izprast vēža šūnu attīstības procesu un piemeklēt terapijas konkrētu vēžu formu ārstēšanai. Atklājums ir atzīts par vienu no ievērojamākajiem aizvadītā gada zinātnes sasniegumiem. Lai arī par DNS – mūsu ģenētiskās informācijas turētāju - šķietami zinām daudz, izrādās – pārsteidzoši atklājumi notiek aizvien arī šodien. Raidījumā Zināmais nezināmajā ar atklājumu iepazīstina Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošā pētniece Jekaterina Ērenpreisa, Latvijas Universitātes Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta vadošais pētnieks Tālivaldis Freivalds un un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētais profesors Tūrs Selga.

Āda pati dziedē savas brūces

Āda kā savu brūču dziedinātāja – šādu pētījumu veic Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes pārstāvji un šo pētījumu, kura nosaukums ir “Perifērās inervācijas loma ādas brūču dzīšanas procesā”, Latvijas Zinātņu akadēmija nosaukusi kā vienu ievērojamākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē 2018. gadā. Par pētījumu ādas brūču dzīšanā stāsta LU Medicīnas fakultātes profesore Una Riekstiņa.

Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Una Riekstiņa pati ietērpjas halātā, cepurē un cimdos un arī žurnālistei izsniedz  šādu komplektu  pirms ejam cauri trim telpām, kur visur redzami uzraksti „Aizvērt durvis”. Esam nonākuši šūnu laboratorijā pie  tāda kā neliela ledusskapja ar biezām durvīm – tas ir šūnu  inkubators, kur konstantā temperatūrā un mitrumā plakanās pudelēs plauktos tiek audzētas šūnu kultūras, gan nieru gan ādas, gan nervu, šūnas. Šajā mikroorganismu „bērnudārzā” Una Riekstiņa un viņas  kolēģi kā gādīgi vecāki šūnas baro, uzmana viņu  stāvokli un, protams, pēta un eksperimentē ar tām. Iemesls, kāpēc esam šeit, pētījums, kas jau ir ildzis desmit gadus un  2018. gadā ierindots kā viens no ievērojamākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē,  proti, Unas Riekstiņas  komanda ir izpētījusi, kā  nervu šūnas piedalās ādas brūču  sadzīšanas procesā.