Latvijas pētnieki pirmoreiz pasaulē fiksējuši baktēriju šūnas sastāvdaļas – mikronodalījumu, kuram tālāk varētu būt plašs pielietojums jaunu vielu sintēzei vai toksisku vielu noārdīšanā. Ar šādu paziņojumu nesen kā klajā nāca Latvijas Universitāte. Kas ir šis mikronodalījums un ko šis atklājums nozīmē, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģiju institūta vadošais pētnieks Jānis Liepiņš un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieks Gints Kalniņš.

Baktēriju dzīvesstāsts

Sīkas, ar aci neredzamas, kas atrodas it visur. Pieder pie prokariotiem jeb vienšūnas organismiem. Baktērijas var mums gan kaitēt, ja ierosina kādu infekciju, gan arī darboties mūsu labā, piemēram, pienskābās baktērijas. Kad baktērijas atklāja, kā tās iedalās, kā izskatās un vairojas stāsta Latvijas Universitātes  Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedras asociētā profesore Vizma Nikolajeva

Pirmo reizi baktērijas atklāja 17. gs. 70. gados nīderlandietis Antonijs van Lēvenhuks, kurš tas nodēvēja par animacules – jeb maziem radījumiem, terminu baktērija 1828. gadā ieviesa vācu dabas pētnieks Kristiāns Gotfrīds Ērenbergs, atvasinot to no sengrieķu vārda bacteria – maza nūjiņa. Jā, minētie organismi izskatās gan kā nūjiņas, gan arī ir lodveida, gan ķekaros.

Runājot par baktēriju dzīvības ilgumu, tās tāpat kā citi dzīvie organismi ir jūtīgas pret gaismu, temperatūru, mitrumu, un tieši tāpēc tās arī iet bojā atkarībā no to sugas, citas iznīdē saules gaisma, citas iet bojā karstumā vai aukstumā, citas nonāvē pārāk liels sausums.