Viena trešdaļa no saražotās pārtikas pasaulē tiek izmesta. Tas ir neticams apjoms, īpaši apzinoties, ka daļa šīs pārtikas ir ceļojusi tālu ceļu, audzēta, izmantojot daudz resursu un galu galā ir gana dārga. Viens no šādiem produktiem ir ogas - gardas, veselīgas, bet sezonālas un ātri bojājas. Diemžēl tonnām vērtīgo produktu nonāk izgāztuvēs pat nesasniedzot pircēju. Industrija jau sen meklē veidus, kā paildzināt ogu mūžu. Pašmāju zinātnieki radījuši dabisku pārklājumu, kas varētu palīdzēt.

Ar pētījumu raidījumā Zināmais nezināmajā iepazīstina Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Rūpnieciskās mikrobioloģijas un pārtikas biotehnoloģijas laboratorijas vadītājs, vadošais pētnieks Pāvels Semjonovs un un šī paša institūta zinātniskais asistents Sergejs Koļesovs.

Ogas Latvijas purvos

Purva augsne, kas ir pārmitra un barības vielām nabadzīga, ļoti patīk dzērvenēm un lācenēm, kā šīs ogas ir piemērojušās videi purvā un kāpēc ziedoši lāceņu ceri vēl neliecina par bagātīgu ogu ražu, skaidro purva eksperte, bioloģijas zinātņu doktore Māra Pakalne.

Dzērvenes, brūklenes, mellenes un zilenes ir ogas, kas aug purva malās. Vēl  pie ēdamajām ogām, kas aug purvā, jāpieskaita vistenes - nelielas apaļas melnas podziņas pielipušas pie kāta, kuru klāj egļu skujām līdzīgas lapiņas, bet tās gan vairāk sastopamas purva malās, uzskaitot šajā biotopā atrodamās ogas, teic Māra Pakalne. Sfagnu sūnas, kūdra un  mitrums - faktori, kas veido purvu ir arī pateicīga  vide minētajām ogām.

Bet lācenes, sauktas arī par šķomenēm, šķovenēm vai mīklenēm - dzintarzeltainās un medainu garšu apveltītās ogas, ne vienmēr dodas rokā pat rūdītam šī garduma lasītājam un pēdējos gados nākas dzirdēt no ogotājiem, ka lācenes purvos iet mazumā.