Nešaubīgi, jaunā konoravīrusa slimības Covid-19 izraisītā pandēmija būs plašs pētījumu lauks dažādās zinātņu nozarēs, taču ir nozares, kur pētījumi notiek jau tagad un uz rezultātiem gaida visa pasaule. Runa, protams, ir par centieniem izstrādāt vakcīnu pret vīrusu, kas šobrīd paralizējs teju visu pasauli. Tāpat ir skaidrs, ka šis vīruss ir vēl gana jauns un tajā ir daudz nezināmā, tāpēc svarīgi pētīt to, kā šis vīruss attīstās un mainās.

Medijos izskanējis, ka ir nepieciešams gads vakcīnas izstrādei pret Covid-19.

"Mans viedoklis ir tāds, ka šis ir neiedomājami optimistisks termiņš.

Gads tas ir ļoti maz. Normāli vakcīnas izstrādei vajadzētu rēķināties ar desmit gadiem, ja runājam par cilvēku vakcīnu.

Gads ir superoptimistisks termiņš pie nosacījuma, ka viss tiek nenormāli sasteigts bez adekvātām klīniskajām pārbaudēm," norāda Latvijas Biomedicīnas un studija centra vadošais pētnieks un Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors Kaspars Tārs.

"Svarīgi ir ne tikai atrast vakcīnu vai zāles, bet pēc iespējas vairāk izprast pašu vīrusu, lai izmantotu vīrusa atstātās pēdas, secības, kā viņš mainās, epidemioloģijai, lai varētu pieņemt būtiskus lēmumus, kad ir īstais brīdis ierobežot vēl vairāk kādus pasākumus, vai tieši otrādi, kad ir jāpārtrauc. To visu var pastāstīt paša vīrusa pētniecība," atzīst Latvijas Biomedicīnas un studiju centra direktors, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes profesors Jānis Kloviņš.

Kloviņš atklāj, ka šobrīd zinātnieki cenšas noorganizēt koronavīrusa izpētes platforma.

"Nav jārunā tikai par medicīniskiem pētījumiem, bet tas ir daudz plašāk. Šie pētījumi aptver gan tīri tehnisku jaunu līdzekļu izstrādi, kas varētu palīdzēt cīnīties ar slimības sekām. Visbeidzot arī sociālie pētījumi, kas var palīdzēt cilvēkiem vairāk tikt galā ar stresu," skaidro Kloviņš.

"Mūsu priekšlikums ir izveidot atvērtu konsorciju, kurā varētu piedalīties visi zinātnieki ar savām idejām un ierosinājumiem, ko vajadzētu darīt. Tad tiktu sastādīts neatliekamo darbu saraksts. Tas būtu tas, ko mēs prezentētu valdībai, prezentētu visiem un izvēlētos optimālāko risinājumu, lai ietu uz priekšu," turpina Kloviņš.

Pirmās vakcīnas medicīnas vēsturē

Mūsdienās, radot jaunus medikamentus vai izstrādājot vakcīnas, tiek rūpīgi pētīts slimības izraisītājs, tā īpašības un uzvedība. Tas neapšaubāmi attiecināms arī uz koronavīrusa gadījumu. Bet medicīnas vēsturē tas ne vienmēr noticis ar iepriekšēju izpēti, un vakcīnas izveide bijusi īsts veiksmes stāsts pēc drosmīgas eksperimentēšanas. Ar pirmajām vakcīnām medicīnas vēsturē iepazīstināja Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas vēstures institūta docente Ieva Lībiete.