Zinātnieki nesen Lundas Universitātē izpētījuši to, cik izcili lidotāji ir tauriņi. To spārni iekārtoti tā, ka vēzienā spēj lieliski savā labā izmantot gaisa plūsmu un ātri aizlidot no briesmām. Šodien plašāk interesējamies par lidošanu un to, kāpēc daļai dzīvās dabas tas izdodas ļoti veiksmīgi un kā iedvesmo zinātniekus dažādiem tehnoloģiskiem atklājumiem. Vienlaikus arī lūkojamies arī paši uz sevi, meklējot atbildi uz jautājumu, kāpēc cilvēks aizvien nespēj lidot? Raidījuma viesi: Tukuma Raiņa ģimnāzijas fizikas skolotājs Valdis Zuters, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētā profesore Līga Ozoliņa-Molla, entomologs Voldemārs Spuņģis.

Avio konstruktora Kārļa Irbīša devums

"Interese par lidmašīnām man saistījās ar iespējām, ko tās pavēra. Lidmašīnām ne kalni, ne ūdeņi nebija nekādi šķēršļi un kādreiz ar tām varēs īsā laika sprīdī nokļūt uz tālām teiksmainām vietām un šādas iespējas mani ļoti vilināja," tā zēna gados domājis avio konstruktors Kārlis Irbītis.

“Kārli, Kārli, kur tu esi palicis”, sauca māte jau kuro reizi, “nāc taču vakariņās”! Bet es biju tā aizrāvies, ka mātes saucienu nedzirdēju. Bija piepildījies manis sen kārotais sapnis. Es pirmo reizi redzēju lidmašīnu! Bija 1914. gada pavasaris un es stāvēju mūsu mājas dārzā Rīgas nomalē Čiekurkalnā, ko vācieši sauca par Šreienbušu. Vispirms dzirdēju motora troksni, kas likās nāca no tuvējā Ķīšezera. Pacēlis acis pret debesīm tad es sev par lielu brīnumu ieraudzīju lidmašīnu, kas no ziemeļiem devās Rīgas virzienā,” rakstījis Kārlis Irbītis savās atmiņās.

Toreiz Kārlim Irbītim bija 12 gadi un bija jāpaiet vēl kādam laikam, līdz jaunais dzelzs putnu apbrīnotājs sāk pats konstruēt savas pirmās lidmašīnas. Sākumā tie ir aviomodeļi, bet interese par lidmašīnu konstruēšanu, mācības Valsts tehnikumā un darbošanās Spilves lidlaukā virza Kārli Irbīti tuvāk aviācijas pasaulei. Par to plašāk stāsta VEF Vēstures muzeja galvenā krājuma glabātāja Dace Kaprāne.

„Mana lielākā kaislība bija zīmēšana, pie kam man bija maza interese ko nozīmēt, bet gan pašam kaut ko gudrot. Zīmēju visādus braucamos daiktus - gan lidmašīnas, kurām vajadzēja iet ne vien pa gaisu, bet arī zem ūdens, gan arī tādus, kas urbtos zem zemes. Tur bija gan motocikls, gan laivas ar propellera piedzīšanu, gan arī propellera kamanas. Domāju arī par lidmašīnām, kurām vajadzētu pārlidot okeānu,” tā atminas Kārlis Irbītis.