Šobrīd pasaules mediju uzmanība ir pievērsta masīviem mežu ugunsgrēkiem Amazonē un arī Sibīrijā. Tāpat lielās platībās meži deg Āfrikā. Zinātnieki ceļ trauksmi, ka tik lielu meža platību zaudēšana var radīt postošas sekas un atsaukties gan uz dabas daudzveidību, gan klimatu. Par to, ko šie ugunsgrēki nozīmē, par ko liek domāt par situāciju nākotnē, raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē Pasaules Dabas fonda valdes priekšsēdētājs Uģis Rotbergs un šis pašas organizācijas direktors un Mežu programmas vadītājs Jānis Rozītis.

Ugunsgrēku postošie un arī labie darbi Latvijas mežos

Runājot par pašmāju ugunsgrēkiem, atceramies pagājušās vasaras postošo ugunsnelaimi Talsu novada Valdgales pagastā, kad bija apdraudēta ne tikai dabas platība, bet arī cilvēki. Skaidrojam, kāda šobrīd ir situācija Stiklu purvā un citviet Latvijā pēc mežu ugunsgrēka un kā dabā uguns dara arī labus darbus.

Vairāk neka gads ir pagājis kopš Stiklu purva ugunsgrēka Talsu pusē Valdgales pagastā. Skatot tālāk pagātnē, jāatceras arī Slīteres degošos mežus 1992. jūlijā, kad Slīteres rezervātā Bažu purvā liesmas izpostīja 3300 hektārus. Ja cilvēka skatījumā tās ir katastrofas un nelaimes, tad no dabas viedokļa raugoties, ugunsgrēkus nevar saukt tikai par postošiem. Valdgales mežu teritorijā jau notiek dabiskā atjaunošanās – vecākās koku audzes ir izdzīvojušas, bet izdegušo koku vietā sāk dīgt jaunas atvases. Vairāk par šo atjaunošanos stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas vadītāja Dace Sāmīte.

Mums vairs nav svešs arī termins kontrolētie ugunsgrēki, proti, kad atšķirībā no lieliem un stihiskiem ugunsgrēkiem, degšana notiek stingrā uzraudzībā. Dabas pētniekiem Ādažu poligons saistās ar lielu bioloģisko daudzveidību un virsāju atjaunošana tur notiek ar kontrolēto dedzināšanu, jo savulaik virsājs ir veidojies mežu degšanas rezultātā: uguns degot, tā teikt, dod ziņu viršu seklām, ka tām tūlīt būs daudz jaunas platības, kur augt un tur tās aug ar divkāršu sparu. Par to atgādinām ar nelielu fragmentu no sižeta, kas šajā šajā raidījumā izskanēja pirms pāris gadiem, kad Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes studente Agnese Rancāne stāstīja par savu pētījumu, kā virsāju dedzināšanas ietekmē kukaiņu sugu daudzveidību Ādažu poligonā.