Pēdējo mēnešu laika internetu pārpludina video un fotogrāfijas ar spēcīgiem vulkānu izvirdumiem, kas vienlaikus norit dažādos pasaules reģionos. Lai arī Latvija nav vulkānu zeme, lieli izvirdumi var izraisīt arī globālas kataklizmas un tādas ne reizi vien ir bijušas zemes vēsturē. Pētnieki pauž bažas, ka vulkāni ar eksplozivitāti lielāku par 8 pēc vērtēšanas skalas, nesnauž, bet ir aktīvi Zemes dzīlēs. Vai tiešām varam gaidīt šādas dabas katastrofas? Par supervulkāniem stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors Ģirts Stinkulis.

Fascinējošā dabas parādība - zibens

Zinātniska izpēte par zibeni sākās pirms aptuveni 250 gadiem līdz ar fiziķu interesi par šo dabas parādību. Tajā laikā radās vairāk nekā 30 teorijas par zibens izcelšanos un visprecīzāk to definēja Bendžamins Franklins un Mihails Lomonosovs, proti, ka zibens ir milzīga elektriska dzirkstele, kas veidojas starp pretēji lādētiem laukiem – tas ir starp negatīvi un pozitīvi lādētām elektriskām daļiņām. Kādi ir zibens veidi, kuru no tiem ir visgrūtāk izpētīt un kurā vietā uz zemes zibeņo visbiežāk, stāsta Latvijas Universitātes, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētais profesors un Ģeogrāfijas nodaļas vadītājs Raimonds Kasparinskis, bet vispirms īsi par šīs dabas parādības veidošanos.

Biežāk mēs dzirdam par zibens radītajiem postījumiem – saspertiem kokiem, namiem, torņiem un cietušiem cilvēkiem, taču vietumis, tiesa, ne mūsu teritorijā, var atrast interesantus veidojumus – fulgurītus – tie ir smiltīs veidoti sakausējumi, kas radušies no zibens spēriena – tādi zaraini žuburaini dobi veidojumi, kas atgādina koraļļus, to izmērs var būt, sākot no pāris centimetriem, līdz pat pāris metriem. Raimonds Kasparinskis stāsta par tām zemeslodes teritorijām, kur zibens plosās visbiežāk.