Šobrīd 40% reto un izzūdošo augu sugu atrodamas tieši dabiskajos zālājos. Tie aizņem mazāk nekā procentu Latvijas teritorijas. Mainoties tam, kā saimniekojam, arī dabiskās pļavas kļūst par retumu. Savulaik Eiropā lielie zālēdāji kā savvaļas zirgi, tauri un sumbri dzīvoja savvaļā un apsaimniekoja šīs pļavas. Arī Latvijā. Nu tie ir atgriezušies. Mozaīkveida ainavas veidošana, kam ir liela nozīme dabas daudzveidības uzturēšanā, droši vien ir šodien svarīgākais šo dzīvnieku uzdevums. Taču pagaidām lielie zālēdāji sastopami vien dabas parkos. Vai tie varētu atkal kļūt par īstiem savvaļas dzīvniekiem, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Pasaules dabas fonda Lauku attīstības programmas vadītājs Ints Mednis no Papes dabas parka.

Kuri dzīvnieki pēdējās desmitgadēs izzuduši no Latvijas teritorijas?

Šoreiz runa nav par tādiem aizvēsturiskiem izzudušiem dzīvniekiem kā mamutiem, ziemeļbriežiem un matainajiem degunradžiem, kas sensenos laikos mituši Latvijas teritorijā. Aplūkojam tādas zīdītāju sugas, kas te manītas vēl pagājušā gadsimta otrajā pusē, bet tagad uzskatāmas par izzudušām. Kas tie ir par dzīvniekiem un kāpēc tie Latvijā vairs nav sastopami, skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta vecākais eksperts Valdis Pilāts.

Šo sarakstu sākam ar lidvāveri – zvēriņu, kas atgādina planējošu  kabatlakatu ar galvu, kuru rotā lielas, melnas spožas acis. Tagad šādu   radījumu var aplūkot tikai Rīgas Zooloģiskajā dārzā.

Nākamais  dzīvnieks, kas jau labu laiku nav manīts mūsu valsts teritorijā, ir Eiropas ūdele – caunu dzimtai piederošs mazs plēsējs, izskatās kā spalvaina desiņa ar mīlīgu ģīmi un asiem zobiem. Šo dzīvnieku sugas izzušanā lielākoties tiek vainotas to radinieces Amerikas ūdeles.

Zooloģiskā dārza filiālē Kalvenē „Cīruļos” var aplūkot tiņus jeb  āmrijas dzīvniekus, kas izskatās pēc maza izmēra lāčiem un par kuru eksistenci pēdējas ziņas bija pagājušā gadsimta 70.gados.