15. gadsimtā lasītprasme, akadēmiskas zināšanas un mācības bija nepieejamas vairumam Eiropas iedzīvotāju, taču tieši tas bija laiks, kad Eiropā tika dibinātas universitātes, akadēmiskā dzīve ieguva jaunu nozīmi un aktīvāki kļuva arī intelektuāļi Livonijā. Līdz ar universitāšu dibināšanu akadēmiskā dzīve vairs nav tikai baznīcas grāmatu studēšana, bet jaunas, progresīvas domas rašanās, kas pamazām maina visu Eiropas dzīvi.

Viena no senākajām universitātēm Eiropā – Rostokas universitāte – šogad svin savu 600. jubileju. Savulaik tā bija pulcēšanās vieta arī Livonijas intelektuāļiem. Kuri bija zinošākie cilvēki tā laika Eiropā, kāda bija universitāšu dzīve un cik augstā vērtē sabiedrībā bija skolās iegūtās zināšanas, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors Andris Levāns.

Valdis Rande vāc materiālus par Ļeņingradas Baltijas studentu apvienību "Baltikums"

„Latvietība, kopā būšana, valodas uzturēšana, tas bija galvenais motīvs, kas mūs vienoja „Baltikumā”,” atceras  ārsts Valdis Rande, kurš šobrīd vāc materiālus un domā veidot grāmatu par  tiem laikiem, kad triju Baltijas valstu studenti Ļeņingradā ārpus studijām satikās kopīgi rīkotos pasākumos.

Par bijušo Ļeņingradas studentu apvienību „Baltikums” stāsta tās aktīvists, bērnu ārsts Valdis Rande.

Savas nacionalitātes  saglabāšanas un kopšana, kopīgi dziesmu un deju vakari, koncerti un karnevāli – tas vienoja latviešu, lietuviešu un igauņu studentus Sanktpēterburgā, toreizējā Leņingradā pēc Otrā pasaules kara līdz pagājušā gadsimta 90. gadu sākumam studentu  apvienībā „Baltikums”.    

Arī Maskavā pastāvēja tāda pati studentu apvienība ar tādu pašu nosaukumu, tā tika nodibināta laikā, kad 1956.gadā Ungārijā notika revolūcija. Latvijas  okupācijas  muzeja interneta vietnē var lasīt, ka „…Maskavas „Baltikums” oficiālā līmenī bija studentu mākslinieciskās pašdarbības ansamblis koncertēšanai studentu pasākumos. Ansamblī ietilpa koris, deju kolektīvi un orķestra grupa. Dalībnieku kopskaits bija ap 150. Ar laiku „Baltikums” izveidojās par sava veida klubu, kura otra funkcija bija baltiešu studentu savstarpējo sanākšanu organizēšana. Viens no jautājumiem, kas tika apspriests, bija Latvijas, Lietuvas, Igaunijas vēlamais starptautiskais statuss nākotnē. Studenti diskutēja par īpašas maksimāli patstāvīgas Baltijas federācijas izveidošanas ideju, kā varbūtēju līdzekli situācijas uzlabošanai.”

Lai arī Ļeņingradas „Baltikuma” studenti nebija tik politiski aktīvi noskaņoti kā Maskavas kolēģi, tomēr arī šie jaunieši bija nonākuši  tā laika partijas funkcionāru uzmanības lokā.

Pirms diviem gadiem bijušie  „Baltikuma” igauņu studenti sarīkoja  kopīgu atceras pasākumu, uz kuru arī uzaicināja „Baltikuma”  pārstāvjus no Lietuvas un Latvijas, kā arī igauņi  izdeva grāmatu par tiem laikiem. Tagad arī Valdis Rande ir sasparojies apzināt  bijušos „Baltikuma” kolēģus-studentus un izdot grāmatu, bet pirms tam  šī gada 7. aprīlī  VEF kultūras pilī notiks plašāks kopā sanākšanas pasākums bijušajiem „Baltikuma” studentiem. Bijušo Ļeņingradas studentu „Baltikums” aktīvistu grupa aicina atsaukties tos, kas šajā  apvienībā darbojās, rakstot uz e-pastu rande.valdis@inbox.