Ir dažādi veidi, kā pastāstīt sabiedrībai par procesiem, kas notiek visapkārt un aicināt cilvēkus rīkoties vienā vai otrā veidā. Līdzās informatīvu raidījumu, filmu, dažādu kampaņu veidošanai šim mērķim, tā vien liekas, ka itin labi noder arī māksla.

Dažkārt tieši māksla sabiedrību var uzrunāt vairāk nekā lēmumu pieņēmēji vai zinātnisko atziņu veidotāji. Sākoties atmodai, inteliģencei dažādos Latvijā notiekošajos politiskajos procesos bija liela autoritāte un nozīme un tā vien liekas, ka šobrīd mākslinieku balsis ir kļuvušas klusākas. Vienlaikus, pasaulē tik aktuāli jautājumi kā, piemēram, klimata krīze un piesārņojums nepaliek nepamanīti un aizvien vairāk mākslinieku iesaistās, lai runātu par vides un dabas jautājumiem. Kā tas notiek un kur ir mākslas spēks runājot par vidi un zinātni, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta mākslinieks un komponists Voldemārs Johansons un Vides risinājumu institūta projektu vadītāja Guna Dātava.

Zinātnes un mākslas mijiedarbība: Latvijas pieredze

Bioloģijā lietotais jēdziens par sugu sadzīvošanu kopā jeb simbioze nepazūd arī citās attiecībās, un šajā gadījumā runājam par mākslas un zinātnes sadzīvošanu. Varētu likties, ka tā ir jauna tendence, bet patiesībā jau pirms daudziem gadsimtiem mākslinieki savos darbos risinājuši arī ekoloģiskus jautājumus, un būt plaša profila speciālistam dažādās nozarēs bija ikdienišķa parādība. Par zinātnes un mākslas mijiedarbību un Latvijas pieredzi šajā jomā stāsta mākslinieks, jauno mediju kultūras centra RIXC vadītājs Raitis Šmits.