Vai mākslīgais intelekts spēs aizstāt arī zinātniekus, kas laboratorijās gadiem strādā pie jaunu zāļu izstrādes? Šāds jautājums var itin pamatoti rasties, uzzinot par to, ka ar mākslīgā intelekta palīdzību radīts jauns antibiotisko vielu savienojums. Izmantojot mašīnmācīšanās algoritmu, pētnieki Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā ASV ir atklājuši jaunu, jaudīgu antibiotiku savienojumu. Kā dators var iemācīties saprast tik daudz dažādu ķīmisko vielu un to kombināciju un ko šāds atklājums nozīmē nākotnē? Vai spēsim ātrāk reaģēt uz dažādām jaunām slimībām, vīrusiem, ar mākslīgā intelekta palīdzību radot vajadzīgos risinājumus? Kā mākslīgais intelekts spēj analizēt un radīt jaunas zāles, skaidro Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors Andris Ambainis un Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģiju institūta direktors Egils Stalidzāns.

"Es to uztvertu kā zīmīgu soli nepārtrauktā progresa virknē, kas notiek zinātnē. Skaitļošanas jaudas pēdējos 50 gadus ir attīstījušās, un tagad ar datoru tiek pārbaudītas aizvien sarežģītākas lietas.

Šeit ir noticis kaut kas zīmīgs, ir atrasta daudzsološa kandidātviela, bet tā patiesībā ir daļa no tādas ilgākas evolūcijas, kad tiek uzkrāts lielas datu bāzes ar informāciju, un tad uz viņām tiek darbināts aizvien sarežģītākas metodes," vērtē Andris Ambainis.

"Šeit parādās spiediens uz nākotnes medicīnu, uz terapiju meklēšanu tādā ziņā, ka ignorēt šādas metodes ir muļķīgi, jo tavi konkurenti aizskries tev garām.

Ja tu esi čakls cilvēks, kurš ir gatavs tik un tik komponentes pārbaudīt eksperimentāli, tas ir mīļi, bet tas nav konkurētspējīgi un kā dinozaurs tu iesi bojā, ja neizmantosi tās tehnoloģijas, kuras ļauj koncentrēties uz svarīgākajiem eksperimentiem. Šis ir viens no soļiem, kas norāda, ka tā ir tendence, ja vien neatradīsies kādi vēl elegantāk ieroči pašiem.

Gan jau atradīsies," atzīst Egils Stalidzāns.

Aptiekās arvien mēdz gatavot arī medikamentus ar rokām

Ja agrāk farmaceits bija tas, kurš izgatavoja visus medikamentus, tad attīstoties zinātnes un tehnikas sasniegumiem, dažādas zāļu formas pārsvarā ražo rūpnieciski, tomēr zāļu izgatavošana aptiekā aizvien ir, lai arī neliela, bet stabila niša visā pasaulē. Kādos gadījumos un kā mūsdienās gatavo medikamentus aptiekā?

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Zāļu formu tehnoloģijas katedrā smaržo kā sendienu aptiekā – grozāmajos statīvos saliktas dažāda lieluma stikla burkas un pudeles ar dažādām zāļvielām, par ko liecina latīniskie uzraksti uz traukiem. Uz galdiem līdzās digitālajiem svariem redzami arī vecie aptiekas svariņi ar diviem svaru kausiem – šeit topošie farmakologi apgūst aptiekā gatavojamo medikamentu jeb eksperimentālo zāļu gatavošanas procesu. Olga Kiseļova, RSU doktorante un Zāļu formu tehnoloģijas katedras lektore, stāsta, kuri ir visbiežāk gatavojamie medikamenti.

Aptiekā izgatavotajām zālēm ir īsāks derīguma termiņš un tās tiek gatavotas tajos gadījumos, kad rūpnieciski ražotās zāles nav pieejamas vai konkrētam pacientam nelīdz. Dermatoloģija ir tā nozare, kur tieši visplašāk izmanto aptiekās radītos medikamentus, skaidro RSU asociētā profesore Zāļu formu tehnoloģijas katedras pārstāve un Farmācijas fakultātes prodekāne Baiba Mauriņa.

Šobrīd Latvijā licences zāļu izgatavošana, tā teikt, uz vietas, ir vairāk nekā pusei Latvijas aptieku. Lielākā daļa un tie ir 80 % zāļu tiek izgatavotas Rīgā, bet arī visos reģionos cilvēki var nopirkt aptiekās gatavojamās zāles.