Politiķi beidzot pieņēmuši likuma grozījumus, kas paredz, ka arī Latvijā tiks ieviesta depozīta sistēma. Taču tehnoloģijas, ko izmantot, lai iepakojuma depozīta sistēmu apkalpotu, var būt dažādas.

Latvijā izstrādātas tehnoloģijas, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību ļauj atpazīt dažādus iepakojuma veidus, tā paverot iespējas nākotnē ieviest viedākas depozīta sistēmas tehnoloģijas. Kā tas strādā un kādas iespējas vēl paver mākslīgie neironu tīkli, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro mākslīgā intelekta tehnoloģiju izstrādātāja SIA „Apply” biznesa attīstības direktors Vismands Menjoks.

Vismands Menjoks norāda, ka depozīta sistēmas nodrošināšanā ir vajadzīga evolūcija, jo iepakojuma daudzums pasaulē ir krietni pieaudzis. Eiropā noteikts, ka 2025. gadā jāsavāc 65% no iepakojuma atkritumiem, kas jānodod pārstrādei. Latvijā šobrīd savāc 28 – 30%. Vismands Menjoks ir pārliecināts, ka normas nevarēs izpildīt ar līdzšinējo pieņemšanas sistēmu.

Šobrīd līdzvērtīgas tehnoloģijas citās valstīs nav, bet tas nav tehnoloģijas sasniegums, uzskata Vismands Menjoks. "Industrijā, kas ir pietiekami arhaiska, ir ienākusi inovācija."

Viņa pārstāvētais uzņēmums ir radījis mūsdienu tehnoloģiju depozītu sistēmas nodrošināšanai. Tas ir automāts, kas pieņem gan veselas, gan saplacinātas un bojātas tetrapakas, pet pudeles, dzeramo jogurtu traukus, kafijas glāzītes, metāla bundžas.

Latvijā vēlās vairāk attīstīt vēja parkus

Drīzumā Ministru kabinetā paredzēts apstiprināt Nacionālo enerģētikas un klimata plānu, kas paredz arī pasākumus vēja enerģijas attīstībai, tai skaitā, atļaut būvēt vēja parkus mežos.

Ik gadu visā pasaulē pieaug vēja parku skaits, kur augstos torņu galos propelerus griež vējš, tādejādi nodrošinot elektorenerģiju, kas mums nepieciešama  ikdienā. Lai arī Latvijā pirmo vēja parku uzstādīja Grobiņā  2002.gadā, un vēja parki mums arī turpina aug gan skaitliski,  gan  tehnoloģiski, tomēr arvien vēl vēja saražota jauda Latvijā ir visai niecīga, piemēram, salīdzinot   ar kaimiņvalstīm, vēja parku saražotā enerģētika Lietuvā ir jau vairāk nekā 500 megavatu, Igaunijā – vairāk nekā 300 megavatu, kamēr Latvijā tie ir aptuveni 70 megavati. Nacionālais enerģētikas un klimata plāns, ko tuvākajās dienās plāno apstiprināt, paredz, ka tuvāko desmit gadu laikā vēja saražotā enerģija varētu pieaugt līdz 800 megavatiem. Kāpēc vēja parkus būtu izdevīgi būvēt mežos, skaidro Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks Reinis Āboltiņš.