Tautas sports – skriešana. Pieejams teju ikvienam un savā būtībā tik dabisks pārvietošanās līdzeklis gan divkājainiem, gan četrkājainiem. Savulaik skriešana bija izdzīvošana – mūsu priekšteči skrēja pakaļ medījumam, bēga no ienaidniekiem vai skrienot mēroja lielus attālumus, šodien cilvēki skrien sacensībās, lai pierādītu sev un citiem, cik tālu un cik ātri spēj aizskriet gadsimtā, kurā kājas, dažkārt liekas, vairāk veltītas auto pedāļu spiešanai nevis skriešanai.

Gatavojoties Rīgas maratonam, iepazīstam maratonu vēsturi Latvijā un pasaulē. Kā tapa distances laikā, kad mērierīces nebija tik precīzas kā šobrīd, un ko par maratonu izcelsmi stāsta antīkās leģendas, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro tūrisma aģentūras Jēkaba ceļojumi valdes priekšsēdētājs Uldis Alksnis. Viņš ir piedalījies Pirmā starptautiskā Rīgas maratona distances iekārtošanā 1991. gadā.

Kā tapa distances laikā, kad mērierīces nebija tik precīzas kā šobrīd, un ko par maratonu izcelsmi stāsta antīkās leģendas

Procesi, kas organismā notiek fiziskās slodzes laikā

Sen ir skaidrs, ka mērena fiziskā slodze labvēlīgi ietekmē cilvēka ķermeni. Kamēr vieni sporto, lai nomestu lieko svaru, citi, lai stiprinātu muskuļus vēl, kāds, jo vienkārši tas cilvēkam patīk, tikām mūsu ķermenis darbojas kā maza fabrika ar pilnu jaudu. Viens no galvenajiem procesiem, kas mūs organismā risinās sportojot, ir metabolisma jeb vielmaiņas paātrināšanās. Par šo un citiem  procesiem  vairāk stāsta Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas docents Uģis Ciematnieks.