Autotransportu bieži vien min kā vienu no lielākajiem vides piesārņotājiem. Vienlaikus ir skaidrs, ka auto ir kļuvis par neatņemamu mūsu dzīves sastāvdaļu. Lai ietekmi uz vidi mazinātu un sasniegtu Eiropas Savienības klimata mērķus, būs jāmainās gan auto industrijai, gan mūsu paradumiem. Ar kādiem spēkratiem mēs pārvietosimies pēc desmit gadiem un kā to darīt, lai atstātu arī iespējami mazāku ietekmi uz vidi, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Auto asociācijas vadītājs Inguss Rūtiņš un pilsētplānotājs, grupa 93 vadītājs Neils Balgalis.

“Transporta sektorā auto ir atbildīgs par 85- 90% emisiju atmosfērā. Dzelzceļš veido ap 8% no visām siltumnīcu gāzu emisijām (SEG), nedaudz kuģošanai,” skaidro Inguss Rūtiņš.

Lai mazinātu emisijas, jāizvērtē, cik bieži braucam un kā to darām, kāds ir pats auto – cik vecs vai jauns un cik labā tehniskā stāvoklī. Tāpat svarīgi, cik auto ir liels, jo emisijas rada un enerģiju patērē masa, kas jāiekustina un jāaptur.

Latvijā šobrīd ir ap 350 automašīnu uz 1000 iedzīvotājiem.

“Mūsu lielā izšķiršanās ir, vai automašīnu skaits pieaugs, vai runāsim par transporta daudzveidību. (..) Nākotne pilsētplānošanā – pareizais transporta mix pareizā vietā,” uzskata Neils Balgalis.

Viņš nenoliedz, ka automašīnai ir sava vieta transporta sistēma, bet, runājot par mašīnām pilsētā, Balgalis uzskata, ka nākotnē arī jārēķinās ar to, ka būs papildus maksa par iebraukšanu dažādas pilsētas vietās. Un iegūto naudu būtu attiecīgi jāiegulda ielu un ceļu infrastruktūrā.

Pirmie mehanizētie automobiļi Latvijas teritorijā

Jāzepam Vissavienības izstādē par labu kombainiera darbu piešķirts moskvičs, bet Kņopienei pēkšņi uzradusies volga. Tie ir stāsti no tautā iemīļotām kinofilmām ar zināmu humora devu, bet arī realitātē auto ienākšana Latvijā nes līdzi ne mazumu izbrīna un pārsteigumu. Tvaiks, elektrība un eļļas – tas viss palīdzējis gadsimtu garumā darbināt mašīnas gan Latvijā, gan visā pasaulē. Un jāteic, ka vairāk domāts par braucamrīka ātrumu un greznumu, ne tik daudz vides tīrību. Kā tad auto nonāk Latvijā un kādas pārmaiņas tas piedzīvo, stāsta Rīgas Motormuzeja ekspozīcijas un izstāžu daļas vadītājs Juris Vanags.

Automašīnu attīstība ir apliecinājums tam, kas kopumā notiek ar pašu cilvēci. Laika gaitā seno civilizāciju ratu ritenis un vienkārši braucamrīki pārtop modernos auto, un arī Latvijā tie kļūst par spoguli sabiedrības slāņiem. Pastaigā cauri gadsimtiem un auto evolūcijai ved Juris Vanags.

Pirms pietuvojamies Latvijai, vēl uz brīdi uzkavējamies Lielbritānijā. Tur 1712. gadā Tomass Ņūkomens rada tvaika dzinēju, un tas cilvēkiem dod iespēju būt neatkarīgiem no vēja vai ūdens spēka un pašiem radīt enerģiju. Pēc 60 gadiem francūzis Nikolā Žozefs Kiņo izgatavo pirmo pasaules automobili ar ātrumu 2 km/h, un Kiņo dod arī nosaukumu „automobile”. Un tad jau nāk 1830. gadi un omnibusi, un kā pamatenerģijas avots saglabājas ogles un koks.

Savukārt elektroratu priekšrocības ir tādas, ka tos nav nepieciešams pirms braukšanas kurināt, nav jāizgrābj pelni vai jāuzrauga spiediens. Uzlāde ir vienkārša ar bateriju palīdzību. Tomēr visa šī tehnika ir ļoti dārga, to izmanto tikai turīgi ļaudis, turklāt elektrību tāpat rada elektrostacijās ar tvaiku un oglēm. Neskatoties uz to, šie auto ir ļoti populāri līdz pat 1900. gadam, daži tos izmanto līdz pat 20. gadsimta vidum.

Līdz 20.gadsimta 30. gadu vidum visi auto ir bez jumtiem, jo tā ir lētāk. Tiek lietoti auto ar pārvelkamo brezentu, kas ir ļoti populāri un vienkārši. Vēlākās automašīnas ar virsbūvēm ir ļoti dārgas, tās ir īsts statusa simbols. Šajā sakarā Juris Vanags sniedz salīdzinājumu: 1935. gadā dzīvokļa īre mēnesī Rīgā izmaksā 10 latu, policista alga ir 120 latu, bet jauns auto maksā 7500 latu. Vienlaikus Latvijā ir daudz tirgotāju, kas par spīti augstajiem uzcenojumiem un lielajām ievedmuitām pērk auto un spēj ar to labi nopelnīt. 30. gados degvielas cena Latvijā tam laikam ir augsta – 68 santīmi litrā. Tomēr degvielas kvalitāte ir slikta, un iemesls tam – valstī ir spirta monopols.

Saruna ar Juri Vanagu noslēdzas pie liepājnieka Augusta Krastiņa 1903. gadā veidotas tam laikam ļoti modernas automašīnas, un Rīgas Motormuzejā to apskatīt aicināts ikviens interesents. Bet pēc garā evolūcijas cikla, iespējams, tuvākajā nākotnē atkal atgriezīsimies pie elektromotoriem automašīnās, jo esam iemācījušies ražot lētākas baterijas, un tam sekos atkal jauna auto ēra.