Raidījumā pievēršamies dažādiem gana sadzīviskiem aprēķiniem kā matemātika, tā fizikā.

Jau ierasts, ka Covid-19 krīzes risināšanā iesaistījušies, pirmkārt, jau epidemiologi, biologi, sabiedrības veselības speciālisti un dažādu jomu mediķi. Bet tāpat tajā ierasts iesaistīt arī sabiedrības pētniekus, dažādu tehnoloģiju pārzinātāju un arī aizvien biežāk runā par mentālās veselības speciālistu iesaisti. Taču raidījumā Zināmais nezināmajā runājam par to, kā epidemioloģiskos rādītājus var prognozēt, liekot lietā matemātiku. Vai sarežģītās formulas, par kurām daudzi no mums skolā teica – kam gan tas dzīvē noderēs – var līdzēt vīrusa ierobežošanā, skaidro Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors Andris Ambainis un Rīgas Stradiņa Universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadošā pētniece un asociētā profesore Inese Gobiņa.

Fizikas izaicinājumi Ziemassvētku vecītim

Acumirklis varētu būt krietni garāks brīdis salīdzinājumā ar to, kāds atvēlēts Ziemassvētku vecītim, lai svētkos apciemotu katru māju un apdāvinātu bērnus. Ja ar skaitļu palīdzību analizētu laiku, ātrumu, masu un citus fizikālos lielumus Ziemassvētku vecīša ceļojumam apkārt pasaulei vienā vakarā, varētu secināt, ka viņš pats un ziemeļbrieži saskartos ar bīstamām sekām. Tomēr tas nenotiek, un Ziemassvētku vecītis savu ceļojumu katru gadu sāk no jauna. Acīmredzot ir skaidrojumi, kā viņš to spēj.

Ziemassvētku vecīša fiziku un nepieciešamību arī saglabāt brīnumuatklāj Tukuma Raiņa ģimnāzijas fizikas skolotājs un izglītības portāla “Fizmix” satura veidotājs Valdis Zuters.

Sarunā necenšamies notraukt burvības plīvuru, bet drīzāk ar cipariem, fizikāliem lielumiem un teorijām mazliet pietuvināties šim brīnumam, apzinoties, ka tieši tāpēc tas arī paliek brīnums. Kā Ziemassvētku vecītis vienā vakarā spēj apciemot visus pasaules bērnus? Vispirms tīri teorētiski mēģināsim saprast, ko tas vecītim varētu nozīmēt. Un pirmais atskaites punkts - pasaulē dzīvo aptuveni 2,2 miljardi bērnu vecumā līdz 18 gadiem.