Kurmji un ūdensžurkas - mazi, neganti dzīvnieciņi, kas izrok zālājā bedres, apgrauž tulpju sīpolus un nodaru milzu postu cilvēku rūpīgi koptajiem dārziem. Par to, ka dabā ir tā saucamie kaitīgie dzīvnieki, dabas aizsardzības speciālisti parasti smīkņā. Kas gan dabā var būt kaitīgs, ja visam ir sava vieta zem saules. Izrādās, Latvijā viņi ir maz pētīti, toties krietni nīdēti. Raidījuma Zināmais nezināmajā studijā zoologs Jānis Ozoliņš.

Iemesls tam, ka kurmji ir maz pētīti, varētu būt no cilvēka skatupunkta sarežģītais kurmja dzīves veids - viņš ir tipisks racējs, kas 99, 99 procentus savas dzīves pavada augsnē. Iespēja ir viņu noķert, iezīmēt un cerēt, ka izdosies vēlreiz sastapt, vai nogalināt.

Kurmis ar saviem rakumiem rada augsni, kurā iesakņoties sēklām. Viņš veicina augu izplatību. Tāpat upju palienēs, kur palu rezultātā gadiem ilgi noslāņojas dažādi augsnes sanesumi un zem zemes atrodas sēklas, kuras nekad neizdīgtu, ja tās zemes virsū neizceltu kurmis.

Kurmis pārtiek no kukaiņiem un kukaiņu kāpuriem, kas mīt augsnē, kā arī no sliekām. Bet viņš nedzenas pēc medījuma. Arī pēc zemesvēža viņš nerokas, bet apēdīs, kad tas būs iekritis kurmja alā. Kurmis nespēj tik ātri pārvietoties kā sliekas vai zemesvēži.

80 gramu smags kurmis dienā apēdot 50 gramu slieku. Bet slieku skaitu kurmis nesamazina.

Vēl arī nedaudz par žurkām, sikspārņiem un vārnām. Žurku apbrīnojamā spēja pielāgoties, sikspārņu miermīlība, vārnu gudrība - reti kurš no mums šādi novērtēs minētos dzīvniekus. Pirmās, domājot par šiem dzīvniekiem, cilvēks noteikti minēs negatīvās īpašības, kas saistās ar slimībām, agresiju, rijību, briesmām.  Par  dažu, pēc cilvēka domām, kaitīgu dzīvnieku vietu dabā, to uzvedību un dzīvesveidu stāsta ornitoloģ, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta vadošā pētniece Māra Janaus un Rīgas Zooloģiskā dārza speciālists Māris Lielkalns.

Konkurenti dārzā – kurmji un zemesvēži

Kur mīt kurmji, tur nav zemesvēžu, jo kurmji ēd zemesvēžus, savukārt, ja piemājas teritorijā zemesvēži kā ar šķērēm nogriež augu saknes, ziniet - jūsu mājas tuvumā nav pietiekoši daudz kurmju.

Zemesvēzis tiek saukts arī par racējcirceni un tas nozīmē, ka šis kukainis ir taisnspārņu kārtai piederīgs. Tam ir drukns, brūniem matiņiem klāts ķermenis, un tieši matiņiem ir īpaša nozīme šī kukaiņa dzīvē -  tie palīdz atgrūst ūdeni un nesamirkt. Interesanti, ka jaunie kukaiņi ir gaišāki par pieaugušiem īpatņiem. Tā kā tie dzīvo pazemē, tad līdzīgi kā kurmjiem, zemesvēžiem priekškājas ir veidotas kā tā saucamās racējkājas. Par tā spēju nograuzt visu, kas ir tā ceļā, šim dzīvniekam jāpateicas savai grauzējtipa mutei. Līdzīgi kā kurmjiem, arī zemesvēža acis ir pielāgotas redzei ļoti sliktā apgaismojumā.

Zemesvēži pārtiek no augu apakšzemes daļām, kā arī no sliekām, gliemjiem un kukaiņiem. Īpaši aktīvs šis kukainis ir nakts stundās.

Izrādās, ka zemesvēzim ir pa spēkam mainīt sev ādu: īsi pirms un pēc ādas nomaiņas zemesvēzis kādu brīdi ir mazkustīgs un kad āda ir noņemta, tā ķermenis sākotnēji ir balts – brūno nokrāsu tas iegūst pakāpeniski dienas laikā.